Stress mūsdienās ir kļuvis par teju ikviena cilvēka ikdienas pavadoni, un arvien biežāk publiskajā telpā uzpeld jautājums – kā dažāda veida spriedze ietekmē mūsu organismu dziļākā, bioloģiskā līmenī. Viena no biežāk apspriestajām tēmām ir stresa un iekaisuma savstarpējā saistība, jo abi šie procesi iekļaujas organisma adaptācijas un aizsardzības mehānismos. Pētījumi liecina, ka īslaicīgs satraukums, spriedze ne vienmēr rada kaitīgas sekas un dažkārt pat palīdz organismam mobilizēties. Savukārt ilgstošs, hronisks stress ir bīstams veselībai – tas var ne tikai veicināt iekaisuma reakciju aktivizēšanos, bet negatīvi ietekmēt gan fizisko, gan garīgo veselību. Tāpēc svarīgi izprast stresa darbības mehānismu, lai izvairītos no iekaisumu rašanās un iespējamu saslimšanu attīstības.
Kā kļūt veselākiem?
Nav noslēpums, ka mūsdienu visai pārtikušajā sabiedrībā slēpjas arī daudzas ar veselību saistītas problēmas, kuras tieši saistītas ar mūsu ikdienas dzīvi un paradumiem. Kā uzskata veselības un pašizaugsmes eksperts, Vima Hofa metodes treneris un Rūdīšanās skolas dibinātājs Māris Žunda, ja vēlamies būt laimīgi, priecīgi un enerģiski cilvēki, mums pašiem sev apkārt ir jāveido atbilstoša vide. Tāpēc viņš dalās ar savu uzkrāto pieredzi, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izglītotību un spēju pieņemt labākus lēmumus, tādējādi padarot savu dzīvi veselīgāku, laimīgāku un produktīvāku. “Agrāk arī es nedomāju par uzturu un ikdienas dzīves ritmu, kā rezultātā bija radies hronisks stress un dažādi iekaisumi,” stāsta veselības eksperts. “Tādēļ pirms 20 gadiem man izrakstīja medikamentus pret paaugstinātu asinsspiedienu. Lietojot zāles, gadu gaitā arvien vairāk sāka izpausties dažādas blaknes – parādījās liekais svars, endokrīnās sistēmas un zarnu trakta darbības traucējumi. Tas bija viens no dzinuļiem, kāpēc es sāku meklēt risinājumu, kā uzlabot savu veselību. Un, pateicoties iedvesmojošiem cilvēkiem, tostarp manam skolotājam Vimam Hofam, es atradu savu ceļu – izveidoju rūdīšanās skolu, kā arī darbojos ar elpošanas praksēm, un to visu piekopju jau ilgus gadus. Viss pasākumu kopums palīdz kontrolēt stresu un atjaunot ķermeņa un prāta līdzsvaru. Es uzskatu – ja gribi izmainīt rītdienu, ir jārīkojas šodien.”
Stresam ir dažādi cēloņi un izpausmes
Laika gaitā, veidojot savu veselības izpratni, Māris Žunda nonācis pie secinājuma, ka pasaules iedzīvotāju kopējā veselība aizvien pasliktinās. Pirms desmit gadiem, kad sācis iedziļināties šajā tēmā, viņš skeptiski vērtējis pētījumos izteiktās prognozes, kas solīja dažādu fizisku un mentālu saslimšanu pieaugumu. Taču tagad viņš spiests atzīt, ka šiem pētniekiem bija taisnība. “Runājot par mentālās veselības problēmām, kas tieši saistītas ar stresu – depresiju, trauksmēm, pusaudžu krīzēm, psihiskiem traucējumiem, pašnāvību skaitu, jāatzīst, ka procentuāli to skaits pieaug,” teic Māris Žunda. “Pasliktinās arī miega kvalitāte, rodas nesaskaņas un konflikti gan darba vidē, gan sadzīvē, nereti izpaužas arī agresija. Šādu ārēju izpausmju pamatā parasti ir hronisks neiroloģisks iekaisums vai citas novirzes no normas.
Dati apliecina, ka pieaug arī stresa pieredze darba vidē. To visbiežāk saista ar cilvēku savstarpējām attiecībām, iespējamu mobingu/bulingu vai vienkārši pārāk lielu slodzi, taču nereti šādu stresu lielā mērā vairo arī neveselīga ēšana. Bieži vien darba laikā cilvēki pusdienās izvēlas lētāko risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk remdētu izsalkumu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā vismaz viena maltīte dienā ir neveselīga. Ja vēl arī brokastu un vakariņu režīmi ir izjaukti, nav brīnums, ka darba vidē jūtamies bez enerģijas, domāšana nestrādā pietiekami labi, rodas grūtības koncentrēties, tādēļ mēģinām atrast dažādus stimulējošus līdzekļus aptiekās, lai to visu kompensētu.”
Uzturs tieši ietekmē veselību
Māris Žunda īpaši pievērš uzmanību tieši organisma iekšējam stresam, ko cilvēks bieži vien nemaz neapzinās, un kura rašanās iemesls ir tieši nesabalansēts, nepietiekams uzturs. Saistībā ar liekā svara un aptaukošanās pieaugumu sabiedrībā mūsdienās Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību ēst veselīgi, un par vienu no labākajiem risinājumiem daudzi ārsti un uztura speciālisti sauc Vidusjūras diētu. Māris Žunda pats patlaban dzīvo Spānijā, un, vērojot vietējo iedzīvotāju ēšanas paradumus, ir konstatējis, ka arī šajā dienvidu valstī cilvēki reāli Vidusjūras diētu ievēro tikai atsevišķās teritorijas daļās. “Spānijā mēs dzīvojam ilūzijās par Vidusjūras diētu,” saka veselības eksperts. “Piemēram, valsts vidienē zivju nav vai arī tās ir sarežģīti dabūt. Tikai daļā Spānijas, visvairāk piekrastē un salās, mēs varam runāt par Vidusjūras diētas ievērošanu. Citur valda tā dēvētā Rietumu diēta, varbūt ar savām niansēm, bet īstas atšķirības praktiski nav. Neveselīga diēta, lai kāda tā būtu, organismā rada stresu un iekaisumu, jo veido nepareizu Omega-3 un Omega-6 taukskābju proporciju.
Situācijā, kad Omega-6 kļūst pārāk daudz, attīstās iekaisumi. Ja uzturā tiek lietots ātri pagatavojams ēdiens bez šķiedrvielām, zarnu trakts nesaņem pietiekami daudz barības vielu. Hroniska stresa un dažādu slēpto iekaisumu rašanos sekmē arī nestabils cukuru līmenis, nervu sistēmas pārslodze, un bīstamību vairo apstāklis, ka šo iekšējo stresu mēs nereti neapzināmies, bet tas ievērojami paaugstina sirds un asinsvadu slimību rašanās risku. Vidusjūras jeb pretiekaisuma diēta šādus draudus mazina, jo piedāvā sabalansētu un veselīgu uzturu pareizās proporcijās, taču to vismaz Spānijā reāli ievēro arvien mazāk cilvēku.”
Lielākos draudus rada hronisks stress
Spriedze pati par sevi nav tikai negatīva parādība – īslaicīgi tā palīdz arī aktivizēt spēkus un pielāgoties situācijām. Tomēr problēmas sākas brīdī, kad stress kļūst ilgstošs un pārvēršas hroniskā stāvoklī. Šādā gadījumā organisma aizsargmehānismi vairs nespēj pilnvērtīgi “izslēgties”, un pastāvīgi paaugstināts stresa hormonu līmenis sāk ietekmēt imūnsistēmas darbību. Zinātniskie pētījumi rāda, ka hronisks stress var veicināt zemas pakāpes ilgstošu iekaisumu, kas saistīts ar dažādu hronisku slimību attīstību – sākot no sirds un asinsvadu saslimšanām līdz vielmaiņas traucējumiem un depresijai. Tiesa, šis process jāvērtē individuāli, jo to ietekmē gan katra organisma īpatnības, gan dzīvesveids, gan sociālie un psiholoģiskie faktori. Arī iemesli, kas rada šo stresu, var būt gan ārēji (vide, attiecības, liela slodze, pastāvīga spriedze darbā vai attiecībās u.c.), gan iekšēji (nelabvēlīgs vai nepietiekams uzturs, izjaukti organisma sistēmu darbības mehānismi, dažādas slimības).
Kā uzskata Māris Žunda, hronisks stress ir cieši saistīts ar iekaisumiem, turklāt tie iet roku rokā, stimulējot viens otra esamību. “Galvenie hroniskam stresam pakļautie elementi organisma iekšienē ir zarnu trakts, smadzeņu un sirds darbība, asinsvadu sieniņas, kā arī dažādi ķermeņa iekšienē noritoši vielmaiņas procesi,” paskaidro Māris Žunda. “Ārējie faktori, kas ietekmē mūsu sajūtas, ir dzīvesveids, vide, uzturs. Mēs bieži vien asociējam stresu ar emocijām, taču ir svarīgi strādāt arī ar iekšējo jeb bioloģiska rakstura iemeslu ģenerēto stresu. Novēršot tā rašanās cēloņus un izārstējot organismā esošos iekaisumus, ir daudz vieglāk darboties arī ar emocionālas dabas problēmām, palīdzot cilvēkam atrisināt gan iekšējos, gan attiecībās ar citiem pastāvošos konfliktus. Ļaujot organismam iegūt resursus bioķīmiskā ceļā, mēs uzlabojam nervu sistēmas darbību un mazinām iekšējo satraukumu.”
Stress uzkrājas pakāpeniski
Māris Žunda norāda, ka hroniskam stresam piemīt kumulatīvs efekts, proti, tas nerodas vienā dienā, bet ilgākā laikā. Tas attiecas arī uz šāda stresa radītu ilgstošu iekaisumu, kurš var skart dažādas organisma daļas un to funkcijas. “Bieži mēdz ciest kuņģa-zarnu trakts, kurā rodas tādi traucējumi kā zarnu trakta caurlaidības problēmas (aizcietējumi, caureja), disbioze, kairināto zarnu sindroms,” brīdina veselības un pašizaugsmes eksperts. “Var attīstīties dažādas autoimūnās saslimšanas, alerģijas, savukārt mentālajā sfērā raksturīgākās likstas ir satraukums, trauksme, depresija un smadzeņu darbības traucējumi.
Turklāt viss jāvērtē kopumā. Mēs zinām, ka esošais stress ir saistīts ar iekaisumu, bet, no otras puses raugoties, iekaisumi veido papildu stresu. Nervu sistēma strādā ciešā kombinācijā ar smadzeņu darbību, un brīžos, kad organismā visi procesi norit sabalansēti, arī citi orgāni un to sistēmas, piemēram, zarnu trakts, darbosies bez traucējumiem. Taču situācijās, kad mēs piedzīvojam satraukumu, nervu sistēma var negatīvi ietekmēt arī zarnu trakta darbību, stimulējot caurejas vai aizcietējumu rašanos. Tāpat iekaisumu esamība rada spriedzi nervu sistēmā, tādēļ stress un iekaisums ikdienā iet roku rokā.”
Māris Žunda vēl piebilst, ka eksistē arī pozitīvā stresa metodes, ar kurām viņš pats ikdienā strādā – piemēram, ilgstoša elpas aizturēšana, rūdīšanās, peldot aukstā ūdenī, arī badošanās piekopšana. Šādi paņēmieni palīdz organismam atjaunoties un attīrīties šūnu līmenī, kā arī adaptēties, kļūstot noturīgākam pret ikdienas stresu, mazinot tā uzkrāšanās un hroniska stresa rašanās iespējas.
Autors: Ilona Noriete
Pieteikties bezmaksas vebināram vari te: https://mariszunda.com/hroniskais-stress-un-iekasiums-vebinars
Kā kļūt veselākiem?
Nav noslēpums, ka mūsdienu visai pārtikušajā sabiedrībā slēpjas arī daudzas ar veselību saistītas problēmas, kuras tieši saistītas ar mūsu ikdienas dzīvi un paradumiem. Kā uzskata veselības un pašizaugsmes eksperts, Vima Hofa metodes treneris un Rūdīšanās skolas dibinātājs Māris Žunda, ja vēlamies būt laimīgi, priecīgi un enerģiski cilvēki, mums pašiem sev apkārt ir jāveido atbilstoša vide. Tāpēc viņš dalās ar savu uzkrāto pieredzi, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izglītotību un spēju pieņemt labākus lēmumus, tādējādi padarot savu dzīvi veselīgāku, laimīgāku un produktīvāku. “Agrāk arī es nedomāju par uzturu un ikdienas dzīves ritmu, kā rezultātā bija radies hronisks stress un dažādi iekaisumi,” stāsta veselības eksperts. “Tādēļ pirms 20 gadiem man izrakstīja medikamentus pret paaugstinātu asinsspiedienu. Lietojot zāles, gadu gaitā arvien vairāk sāka izpausties dažādas blaknes – parādījās liekais svars, endokrīnās sistēmas un zarnu trakta darbības traucējumi. Tas bija viens no dzinuļiem, kāpēc es sāku meklēt risinājumu, kā uzlabot savu veselību. Un, pateicoties iedvesmojošiem cilvēkiem, tostarp manam skolotājam Vimam Hofam, es atradu savu ceļu – izveidoju rūdīšanās skolu, kā arī darbojos ar elpošanas praksēm, un to visu piekopju jau ilgus gadus. Viss pasākumu kopums palīdz kontrolēt stresu un atjaunot ķermeņa un prāta līdzsvaru. Es uzskatu – ja gribi izmainīt rītdienu, ir jārīkojas šodien.”
Stresam ir dažādi cēloņi un izpausmes
Laika gaitā, veidojot savu veselības izpratni, Māris Žunda nonācis pie secinājuma, ka pasaules iedzīvotāju kopējā veselība aizvien pasliktinās. Pirms desmit gadiem, kad sācis iedziļināties šajā tēmā, viņš skeptiski vērtējis pētījumos izteiktās prognozes, kas solīja dažādu fizisku un mentālu saslimšanu pieaugumu. Taču tagad viņš spiests atzīt, ka šiem pētniekiem bija taisnība. “Runājot par mentālās veselības problēmām, kas tieši saistītas ar stresu – depresiju, trauksmēm, pusaudžu krīzēm, psihiskiem traucējumiem, pašnāvību skaitu, jāatzīst, ka procentuāli to skaits pieaug,” teic Māris Žunda. “Pasliktinās arī miega kvalitāte, rodas nesaskaņas un konflikti gan darba vidē, gan sadzīvē, nereti izpaužas arī agresija. Šādu ārēju izpausmju pamatā parasti ir hronisks neiroloģisks iekaisums vai citas novirzes no normas.
Dati apliecina, ka pieaug arī stresa pieredze darba vidē. To visbiežāk saista ar cilvēku savstarpējām attiecībām, iespējamu mobingu/bulingu vai vienkārši pārāk lielu slodzi, taču nereti šādu stresu lielā mērā vairo arī neveselīga ēšana. Bieži vien darba laikā cilvēki pusdienās izvēlas lētāko risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk remdētu izsalkumu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā vismaz viena maltīte dienā ir neveselīga. Ja vēl arī brokastu un vakariņu režīmi ir izjaukti, nav brīnums, ka darba vidē jūtamies bez enerģijas, domāšana nestrādā pietiekami labi, rodas grūtības koncentrēties, tādēļ mēģinām atrast dažādus stimulējošus līdzekļus aptiekās, lai to visu kompensētu.”
Uzturs tieši ietekmē veselību
Māris Žunda īpaši pievērš uzmanību tieši organisma iekšējam stresam, ko cilvēks bieži vien nemaz neapzinās, un kura rašanās iemesls ir tieši nesabalansēts, nepietiekams uzturs. Saistībā ar liekā svara un aptaukošanās pieaugumu sabiedrībā mūsdienās Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību ēst veselīgi, un par vienu no labākajiem risinājumiem daudzi ārsti un uztura speciālisti sauc Vidusjūras diētu. Māris Žunda pats patlaban dzīvo Spānijā, un, vērojot vietējo iedzīvotāju ēšanas paradumus, ir konstatējis, ka arī šajā dienvidu valstī cilvēki reāli Vidusjūras diētu ievēro tikai atsevišķās teritorijas daļās. “Spānijā mēs dzīvojam ilūzijās par Vidusjūras diētu,” saka veselības eksperts. “Piemēram, valsts vidienē zivju nav vai arī tās ir sarežģīti dabūt. Tikai daļā Spānijas, visvairāk piekrastē un salās, mēs varam runāt par Vidusjūras diētas ievērošanu. Citur valda tā dēvētā Rietumu diēta, varbūt ar savām niansēm, bet īstas atšķirības praktiski nav. Neveselīga diēta, lai kāda tā būtu, organismā rada stresu un iekaisumu, jo veido nepareizu Omega-3 un Omega-6 taukskābju proporciju.
Situācijā, kad Omega-6 kļūst pārāk daudz, attīstās iekaisumi. Ja uzturā tiek lietots ātri pagatavojams ēdiens bez šķiedrvielām, zarnu trakts nesaņem pietiekami daudz barības vielu. Hroniska stresa un dažādu slēpto iekaisumu rašanos sekmē arī nestabils cukuru līmenis, nervu sistēmas pārslodze, un bīstamību vairo apstāklis, ka šo iekšējo stresu mēs nereti neapzināmies, bet tas ievērojami paaugstina sirds un asinsvadu slimību rašanās risku. Vidusjūras jeb pretiekaisuma diēta šādus draudus mazina, jo piedāvā sabalansētu un veselīgu uzturu pareizās proporcijās, taču to vismaz Spānijā reāli ievēro arvien mazāk cilvēku.”
Lielākos draudus rada hronisks stress
Spriedze pati par sevi nav tikai negatīva parādība – īslaicīgi tā palīdz arī aktivizēt spēkus un pielāgoties situācijām. Tomēr problēmas sākas brīdī, kad stress kļūst ilgstošs un pārvēršas hroniskā stāvoklī. Šādā gadījumā organisma aizsargmehānismi vairs nespēj pilnvērtīgi “izslēgties”, un pastāvīgi paaugstināts stresa hormonu līmenis sāk ietekmēt imūnsistēmas darbību. Zinātniskie pētījumi rāda, ka hronisks stress var veicināt zemas pakāpes ilgstošu iekaisumu, kas saistīts ar dažādu hronisku slimību attīstību – sākot no sirds un asinsvadu saslimšanām līdz vielmaiņas traucējumiem un depresijai. Tiesa, šis process jāvērtē individuāli, jo to ietekmē gan katra organisma īpatnības, gan dzīvesveids, gan sociālie un psiholoģiskie faktori. Arī iemesli, kas rada šo stresu, var būt gan ārēji (vide, attiecības, liela slodze, pastāvīga spriedze darbā vai attiecībās u.c.), gan iekšēji (nelabvēlīgs vai nepietiekams uzturs, izjaukti organisma sistēmu darbības mehānismi, dažādas slimības).
Kā uzskata Māris Žunda, hronisks stress ir cieši saistīts ar iekaisumiem, turklāt tie iet roku rokā, stimulējot viens otra esamību. “Galvenie hroniskam stresam pakļautie elementi organisma iekšienē ir zarnu trakts, smadzeņu un sirds darbība, asinsvadu sieniņas, kā arī dažādi ķermeņa iekšienē noritoši vielmaiņas procesi,” paskaidro Māris Žunda. “Ārējie faktori, kas ietekmē mūsu sajūtas, ir dzīvesveids, vide, uzturs. Mēs bieži vien asociējam stresu ar emocijām, taču ir svarīgi strādāt arī ar iekšējo jeb bioloģiska rakstura iemeslu ģenerēto stresu. Novēršot tā rašanās cēloņus un izārstējot organismā esošos iekaisumus, ir daudz vieglāk darboties arī ar emocionālas dabas problēmām, palīdzot cilvēkam atrisināt gan iekšējos, gan attiecībās ar citiem pastāvošos konfliktus. Ļaujot organismam iegūt resursus bioķīmiskā ceļā, mēs uzlabojam nervu sistēmas darbību un mazinām iekšējo satraukumu.”
Stress uzkrājas pakāpeniski
Māris Žunda norāda, ka hroniskam stresam piemīt kumulatīvs efekts, proti, tas nerodas vienā dienā, bet ilgākā laikā. Tas attiecas arī uz šāda stresa radītu ilgstošu iekaisumu, kurš var skart dažādas organisma daļas un to funkcijas. “Bieži mēdz ciest kuņģa-zarnu trakts, kurā rodas tādi traucējumi kā zarnu trakta caurlaidības problēmas (aizcietējumi, caureja), disbioze, kairināto zarnu sindroms,” brīdina veselības un pašizaugsmes eksperts. “Var attīstīties dažādas autoimūnās saslimšanas, alerģijas, savukārt mentālajā sfērā raksturīgākās likstas ir satraukums, trauksme, depresija un smadzeņu darbības traucējumi.
Turklāt viss jāvērtē kopumā. Mēs zinām, ka esošais stress ir saistīts ar iekaisumu, bet, no otras puses raugoties, iekaisumi veido papildu stresu. Nervu sistēma strādā ciešā kombinācijā ar smadzeņu darbību, un brīžos, kad organismā visi procesi norit sabalansēti, arī citi orgāni un to sistēmas, piemēram, zarnu trakts, darbosies bez traucējumiem. Taču situācijās, kad mēs piedzīvojam satraukumu, nervu sistēma var negatīvi ietekmēt arī zarnu trakta darbību, stimulējot caurejas vai aizcietējumu rašanos. Tāpat iekaisumu esamība rada spriedzi nervu sistēmā, tādēļ stress un iekaisums ikdienā iet roku rokā.”
Māris Žunda vēl piebilst, ka eksistē arī pozitīvā stresa metodes, ar kurām viņš pats ikdienā strādā – piemēram, ilgstoša elpas aizturēšana, rūdīšanās, peldot aukstā ūdenī, arī badošanās piekopšana. Šādi paņēmieni palīdz organismam atjaunoties un attīrīties šūnu līmenī, kā arī adaptēties, kļūstot noturīgākam pret ikdienas stresu, mazinot tā uzkrāšanās un hroniska stresa rašanās iespējas.
Autors: Ilona Noriete
Pieteikties bezmaksas vebināram vari te: https://mariszunda.com/hroniskais-stress-un-iekasiums-vebinars
