Kalni, kas paplašina redzējumu: pārmaiņas mācību programmu laikā
Mēs dzīvojam telpās. Dzīvokļos, birojos, mašīnās. Ar skatu uz sienām. Bieži vien – arī savās galvās. Ierobežotās domāšanas shēmās, ieradumos, rutīnā. Viss ir zināms, pierasts, paredzams. Un tad pienāk brīdis, kad ķermenis, prāts vai dvēsele sāk sūtīt signālus – ir laiks kustēties. Ne tikai fiziski. Laiks paplašināt redzesloku. Tieši šeit sākas ceļojums, kas nav tikai ģeogrāfisks. Tas ir iekšējs process, kurā vide kļūst par skolotāju, kalni – par atslēgu, un programma – par ietvaru, kurā cilvēks sevi atklāj no jauna.
Kāpēc tieši kalni?
Kalni ir kā kontrasts mūsu ierastajai dzīvei. Viņi piedāvā perspektīvu – burtiski un simboliski. Kalnos tu redzi tālāk. Tu redzi, kur esi, un kur vēl vari nokļūt. Un reizēm – pirmo reizi dzīvē – tu redzi pats sevi no malas. Tas nav viegli. Ceļš augšup pieprasa piepūli. Elpu. Sviedrus. Iekšēju disciplīnu. Bet tas, ko tu iegūsti virsotnē, nav tikai skaists skats. Tā ir sajūta, ka esi pārkāpis sev pāri. Un tieši tajā brīdī sākas pārmaiņas.
Manas organizētās mācību programmas Itālijā, Horvātijā un, pavisam drīz, arī Spānijā nav vienkārši "nometnes" vai "braucieni". Tās ir strukturētas pieredzes, kur vide un metode strādā kopā. Kur kalni nav tikai fons, bet instruments. Kur pārgājiens nav tikai fiziska aktivitāte, bet iekšējs darbs ar sevi. Un viss notiek mijiedarbībā ar cilvēkiem, kas meklē ko līdzīgu – dziļumu, skaidrību, izlaušanos no veciem rāmjiem.
Programma kā process, nevis pasākums
Viena no būtiskākajām lietām, ko cilvēki atzīst pēc piedalīšanās programmās – viņi atklāj, ka pārmaiņas nav kaut kas, kas notiek vienā dienā. Tā nav lekcija, pēc kuras viss mainās. Tā ir pakāpeniska iedarbība. Kalni palīdz, bet pārmaiņu mehānika ir iekšējā – tur, kur metode satiekas ar pieredzi.
Piemēram, Itālija. Skaistums, kas izraisa bijību. Bet, ejot pārgājienā, rodas citas sajūtas – klusums, nogurums, atklātība. Tad mēs strādājam ar elpu, ar uzmanības trenēšanu, ar ķermeņa signalizāciju. Neviens nav "vienkārši piedalās". Visi ir iekšā procesā. Tajā ir gan Rūdīšanās skolas elementi, gan individuālie uzdevumi, gan darbs grupā. Neviens vārds nav lieks, katrs solis – ar jēgu.
Cilvēks sāk mainīties, kad sāk redzēt
Viena no redzamākajām pārmaiņām, ko piedzīvo dalībnieki, ir skaidrība. Sākumā cilvēks atbrauc ar neskaidru sajūtu – "kaut kas nav kārtībā", "esmu iestrēdzis", "vajag restartu". Bet pēc četrām, piecām dienām – skatiens mainās. Skatiens kļūst mierīgāks. Uzmanīgāks. Dziļāks. Tas nav nejauši. Tā ir metode, kas veidota, lai noņemtu lieko – mentālos trokšņus, spriedzi, iekšējos monologus. Kalni tajā palīdz, bet programma – rāda virzienu.
Šis process nav lineārs. Dažiem pārmaiņas sākas jau pirmajā pārgājienā. Citiem – trešajā vakarā, sēžot klusumā pie ugunskura. Dažiem klikšķis notiek caur fizisku robežu pārvarēšanu – pabeidzot grūtu kāpienu. Citiem – sarunā ar cilvēku, ar kuru citos apstākļos nekad nesatiktos. Bet visiem ir kopīgs – notiek satikšanās pašam ar sevi. Un tā ir visvērtīgākā saruna.
Kas mainās?
- Ķermenis. Cilvēks sāk atkal sajust. Savu spēku. Elpu. Izturību. Pēc ilga laika – arī atslābumu.
- Prāts. Notiek "attīrīšanās". Mazāk domu. Vairāk skaidrības. Cilvēks beidz censties visu kontrolēt, sāk vienkārši būt.
- Ieradumi. Pēc atgriešanās mājās daudzi dalībnieki maina rutīnu. Ceļas agrāk. Atgriežas pie sporta. Samazina laiku telefonā.
- Izvēles. Lielākie lēmumi bieži nāk pēc programmām – attiecību pārskatīšana, darba maiņa, dzīvesvietas maiņa. Jo cilvēks ir sācis redzēt, kas viņam patiesībā vajadzīgs.
Nevis teorija, bet prakse
Šeit nav "pozitīvās domāšanas". Nav "motivējošu runu". Ir pieredze. Ir metode, kas balstās ķermenī, elpā, uzmanībā, disciplīnā. Rūdīšanās skola, kas ir manas pieejas pamats, nav par sevis mocīšanu. Tā ir par savas iekšējās jaudas atgriešanu. Par spēju būt dzīvē – nevis tikai funkcionēt.
Un šī pieeja savienojas ar vidi. Itālija ar saviem asi izcirstajiem kalniem un klusajiem rītiem. Horvātija ar sāļo gaisu un klinšaino reljefu. Spānija – ar vēl neizstaigātajiem takām, bet jau sajūtamu enerģiju. Katrs no šiem maršrutiem ir unikāls, bet visiem ir viena kopīga iezīme – viņi tevi izved ārpus ierastā.
Kam tas paredzēts?
Šīs programmas nav "visiem". Bet tās ir daudziem, kas jūt, ka iekšā kaut kas sauc. Cilvēkiem, kam pietiek no "darīt vairāk". Cilvēkiem, kas meklē dziļumu, skaidrību, vienkāršību. Vadītājiem, kas ir pārslogoti. Cilvēkiem pārmaiņu krustcelēs. Vai arī tiem, kas vienkārši grib atgūt dzīves sajūtu.
Un nav svarīgi, vai esi sportists vai nē. Programmas ir veidotas ar dažādiem līmeņiem. Nav jābūt superizturīgam. Ir jābūt gatavam piedalīties – fiziski un emocionāli. Būt klāt. Tā ir galvenā prasība.
Nākotne: Spānija
Drīz nāks klāt jauna programma – Spānijā. Tajā būs gan jauni maršruti, gan jauni uzdevumi. Bet būtiskākais nemainīsies – tā būs telpa pārmaiņām. Spānija piedāvā citu gaismu, citu klimatu, citu ritmu. Tur būs vairāk klusuma, vairāk saules, bet arī savas kalnu takas, kas liks izkāpt ārpus komforta zonas. Šī būs iespēja ienirt sevī vēl dziļāk – ar skaidru fokusu uz atjaunošanos, resursu atgūšanu un skaidrības radīšanu.
Spānijas programma būs piemērota gan tiem, kas jau piedalījušies iepriekš, gan tiem, kas meklē savu pirmo soli. Vairāk brīvas telpas, vairāk elpas, vairāk iespēju ieiet procesā vēl apzinātāk.
Aicinājums
Ja jūti, ka šis uzrunā, ka ir laiks pāriet no domām uz rīcību – piesakies. Šīs programmas nav masveida pasākumi. Tajās ir vieta tikai tiem, kas gatavi būt īsti. Katrs brauciens ir rūpīgi izveidots – gan maršruti, gan struktūra, gan cilvēki, kas tajā piedalās.
🌄 Ja tevi vilina Itālijas skati un darbs ar sevi autentiskā vidē – apskati programmu Itālijā:
🌊 Ja gribi savienot kalnus ar jūru, kustību ar klusumu – apskati programmu Horvātijā:
Tu esi gatavs redzēt plašāk. Kalni jau gaida.
