Ļoti atzītā psihiatre Elizabete Kīblere-Rosa (Elisabeth Kübler-Ross) ir teikusi, ka būtībā cilvēkam ir tikai divas emocijas – mīlestība un bailes. Saskaņā ar viņas novērojumiem, ko viņa veikusi gadu desmitiem ilgā darbā, visas pārējās emocijas izriet no šīm divām emocijām. Šī apgalvojuma spēka apzināšanās ir ļoti svarīga, lai mēs saprastu savas personīgās emocijas un iemācītos neļaut tām kontrolēt mūsu dzīvi. Apzinoties atšķirību starp šiem polārajiem pretstatiem, mēs spēsim valdīt pār savām emocijām, nevis ļaut tām valdīt pār mums.
Ir tikai divas emocijas: mīlestība un bailes. Visas pozitīvās emocijas rodas no mīlestības, visas negatīvās emocijas – no bailēm. No mīlestības rodas laime, apmierinātība, miers un prieks. No bailēm rodas dusmas, naids, trauksme un vainas apziņa. Tā ir taisnība, ka ir tikai divas primārās emocijas – mīlestība un bailes. Taču pareizāk būtu teikt, ka ir tikai mīlestība vai bailes, jo mēs nevaram izjust šīs divas emocijas vienlaikus, tieši tajā pašā laikā. Tās ir pretējas. Ja mēs izjūtam bailes, mēs neatrodamies mīlestības stāvoklī. Ja mēs esam mīlestības vietā, mēs nevaram atrasties baiļu vietā.” Kad mēs esam mīlestības vietā, mēs nevaram atrasties baiļu vietā.
Mīlestība un bailes ir visu pārējo mūsu emociju pamatā. Ne tikai tas, ka katrai emocijai ir atbilstoša pretēja emocija, kuras pamatā ir pretējā saknes emocija. Tiklīdz mēs spējam noteikt, ar kuru sakņu emociju mums konkrētā brīdī ir darīšana, mēs varam labāk saprast, ko mēs jūtam un kāpēc. Tad nākamais solis kļūst vieglāks: kā efektīvi tikt galā ar savām pašreizējām jūtām un pārvarēt tās, ja tas ir vēlams, izdevīgi vai nepieciešams.
Mums ir svarīgi arī saprast, ka mīlestība un bailes nevar pastāvēt vienlaikus. Ja mēs izvēlamies vienu no tām, mēs automātiski atsakāmies no otras. Ja mēs zinām, kuru emociju pamatā ir mīlestība un kuras rodas no bailēm, tad mēs zinām, kuru iespēju mēs izvēlamies šajā brīdī. Ja mēs izjūtam baiļu emocijas, mēs varam izvēlēties, vai to vietā tiekties pēc pretējas, uz mīlestību balstītas emocijas.
Mīlestībā sakņotas emocijas
Mīlestība ir beznosacījumu, dziļas un intensīvas simpātijas, kaisles vai simpātijas sajūta. Dažas no dažādām emocijām, kas izriet no šīs intensīvās jūtas, ir šādas.
- Laime: Laime var tikt izjusta dažādos līmeņos, piemēram, prieks, sajūsma, ekstāze, eiforija, baudījums, svētlaime utt. Patiesa laime rodas tikai tad, kad mēs atsakāmies no visām cerībām un priecājamies par jebkādu iznākumu, ko piedzīvojam.
- Empātija: Empātija rodas no mūsu spējas saskatīt sevi citos un identificēties ar viņu situācijām. To var raksturot arī kā līdzjūtību, žēlumu, līdzjūtību, labestību vai mīlestību.
- Pārliecinātība: Pārliecinātība rodas no mūsu gatavības pieņemt to, kas nāks. Tā ir mūsu cerība, ka beigās viss būs kārtībā. Pārliecinātība var izpausties arī kā uztraukuma, relaksācijas, miera, līdzsvara, ticības, paškontroles un iekšējas izturības sajūta.
- Cieņa: Cieņa rodas no mūsu pašu pārliecības, izvēles un rīcības nesatricināmības. To var izjust kā godīgumu, pārliecību, apņēmību, cieņu, uzticību, pazemību un piedošanu.
- Piederība: Mēs izjūtam piederības sajūtu, kad jūtamies piederīgi kādai grupai, ar kuru mums ir kopīgas intereses. Piederības izpausmes ir kopības sajūta, atbalsts, izpalīdzība, rūpes, saikne, ieguldījums un uzticamība.
- Brīnums: Brīnums rodas no mūsu pateicības par to, ko dzīve mums dāvā. Pārsteiguma, izbrīna, izbrīna un apbrīnas sajūtas rodas no mūsu brīnuma sajūtas.
- Pieņemšana: Pieņemšana ir nomierinoša un iedvesmojoša sajūta, ko raksturo atvieglojums, mierinājums, nesodāmība, sadarbība un apmierinātība. Tas ir pilnīgs dvēseles miers.
Baiļu izraisītas emocijas
Bailes ir nepatikas sajūta, kas rodas no pārliecības, ka kaut kas vai kāds mums nodarīs kaitējumu vai radīs sāpes, vai arī ir kaut kādā veidā mums bīstams. Turpmāk ir uzskaitītas dažas baiļu izraisītas sajūtas. Jāatzīmē, ka šīs jūtas ir pretējas iepriekš uzskaitītajām jūtām, kas rodas no mīlestības.
- Skumjas: Sēras rodas no pārliecības, ka lietas ir nepareizas, netaisnīgas vai nav tādas, kādām tām vajadzētu būt. Tās rodas no nepiepildītām cerībām un nevēlēšanās pieņemt to, kas ir. Dažas skumju izpausmes ir depresija, nožēla, nožēla, izmisums, drūmums, bezcerība, vilšanās, ciešanas, nedrošība un šaubas.
- Apātija: Apātija: Apātija rodas tad, ja trūkst rūpju vai cieņas pret citiem. Tā izriet no atslēgšanās sajūtas ar apkārtējiem. Tā var izpausties kā naids, nicinājums, nicinājums, nicinājums, vienaldzība, nicinājums, necieņa, riebums, naidīgums, naidīgums, riebums vai aizvainojums.
- Nenoteiktība: Mēs izjūtam nenoteiktību, kad baidāmies no nezināmā, kas ietver visu mūsu nākotni. Nenoteiktības sajūta izpaužas kā kareivīgums, bailes, satraukums, bažas, satraukums, trauksme, šaubas, nemiers un stress.
- Kauns: Kauns: kauns rodas no pārliecības trūkuma par saviem uzskatiem, izdarīto izvēli un rīcību. Tas var izpausties kā negodīgums, apmulsums, skaudība, greizsirdība, necieņa, vainas apziņa un pazemojums.
- Pamešana: Pamešana ir mūsu baiļu izpausme, ka mūs nepieņems, ignorēs vai atstās. Tā var izpausties kā izolācija, vientulība, atsvešinātība, nevērība vai pamestība.
- Šausmas: Šausmas ir bailes no spēcīgām sāpēm, neatgriezeniska kaitējuma, gaidāmās bojāejas vai nenovēršamas nāves. Šausmas var izpausties kā šausmas, histērija, šoks, panika, bezpalīdzība, trauksme, bailes vai neticība.
- Dusmas: Dažkārt dusmas ir baiļu no nezināmā izpausme. Citreiz mēs izjūtam dusmas, jo izsakām spriedumu, ja uzskatām, ka lietas nav tādas, kādām tām vajadzētu būt. Tas ir rezultāts mūsu sajūtai, ka esam kaut kādā veidā cietuši netaisnību, esam apkrāpti, aizvainoti vai mums ir liegts tas, kas, mūsuprāt, mums pienākas. Dusmu izpausmes ir dusmas, niknums, niknums, neapmierinātība, aizvainojums, rūgtums, agresija un agresija.
Abi iepriekš minētie saraksti nav visaptveroši. Tie drīzāk ir domāti, lai dotu mums sākumpunktu mācīties noteikt visu pārējo mūsu emociju saknes. Ņemiet vērā, ka katram saraksta punktam tika izvēlēts atbilstošs ekvivalents pretējā sarakstā. Tas darīts, lai parādītu, kā katru baiļu emociju var nomainīt pret atbilstošu mīlestības alternatīvu, ja mēs saprotam, ko mēs piedzīvojam.
Kad mēs konstatējam, ka pašlaik dzīvojam baiļu pusē, mēs varam izlemt, vai tā vietā labāk izvēlēties mīlestību. Pieņemot šādu lēmumu, mēs pārņemam kontroli pār savām emocijām, nevis ļaujam tām kontrolēt mūs. Mēs īstenojam savu varu pār tām un kļūstam par savas laimes saimniekiem. Tā ir viena no vissvarīgākajām pilnvarām, kas mums ir, un viena no nedaudzajām, ko mums nevar atņemt neviens, pat mūsu pašu neapdomīgās un nekontrolētās bailes. Katru reizi, kad mēs izvēlamies mīlestību, nevis bailes, mēs izmantojam šo spēku. Un jo vairāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to darām.
