Špikeris ikdienai: kā veikalā atpazīt ultraapstrādātu pārtiku (UPF) un ko ņemt vietā
Cilvēki bieži jauc divas lietas: apstrādātu pārtiku un ultraapstrādātu pārtiku (UPF). Rezultāts ir klasisks: “Es jau ēdu normāli”, bet grozā regulāri nonāk produkti, kas ir uztaisīti tā, lai būtu lēti, īpaši garšīgi, ilgi glabājami un gribētos tos ēst vēl un vēl.
Šis raksts ir praktisks turpinājums manam pamatrakstam par tēmu (definīcijas, veidi, 4 līmeņu iedalījums):
olas, biezpienu, pākšaugus kā ikdienas olbaltumvielu pamatu.
Ātrais grozs: ko pirkt, ja gribi “vienkārši pareizi”
Ja negribi domāt daudz, būvē pamatu no šī:
olas
gaļa/zivs
biezpiens/kefīrs/dabīgs jogurts
dārzeņi (svaigi + saldēti)
augļi/ogas
auzu pārslas/griķi/rīsi/kartupeļi
rieksti/sēklas
olīveļļa, citroni, garšvielas
Un tad viens jautājums veikalā: vai tas ir ēdiens, vai produkts?
Noslēgumā: špikeris nav par fanātismu
Te nav runa par “aizliegumiem”. Runa ir par to, lai UPF nepārvēršas par ikdienas fonu, jo tieši tad sākas problēmas: pazūd sāta sajūta, palielinās našķošanās, un šķiet, ka “gribasspēks nestrādā”.
Patiesībā bieži nav vaina gribasspēkā. Vaina ir tajā, ko mēs ikdienā saucam par ēdienu.