Kāpēc cilvēki pazaudē motivāciju?

Motivācija ir virzītājspēks, kas palīdz mums sasniegt mērķus un vēlmes. Tā dod mums enerģiju un entuziasmu, lai īstenotu savus sapņus un gūtu panākumus dzīvē. Tomēr motivācija var būt nepastāvīga. Tā var atnākt un pazust, un dažkārt to var būt grūti noturēt. Lūk, daži biežāk sastopamie iemesli, kāpēc cilvēki zaudē motivāciju, un ko viņi var darīt, lai to atgūtu:

1. Skaidru mērķu trūkums: Skaidra izpratne par to, ko vēlaties sasniegt, var būt spēcīgs motivators. Bez skaidriem mērķiem var būt grūti saglabāt koncentrēšanos un motivāciju. Pārliecinieties, ka jūsu prātā ir konkrēti, sasniedzami mērķi, un sadaliet tos mazākos soļos, lai tos būtu vieglāk īstenot.
2. Progresa trūkums: Progresa un panākumu redzēšana var būt nozīmīgs motivācijas avots. Ja jūtat, ka nesasniedzat nekādus panākumus vai esat iestrēdzis rutīnā, var būt grūti saglabāt motivāciju. Mēģiniet izvirzīt mazākus, vieglāk sasniedzamus mērķus, lai jūs varētu izjust sasniegumu sajūtu, kas rodas, tos sasniedzot.
3. Garlaicība: Tas pats, ko darāt atkal un atkal, var būt monotoni un neiedvesmojoši. Ja jūtaties garlaicīgi, mēģiniet kaut ko mainīt un izmēģināt ko jaunu. Tas var palīdzēt no jauna iedegt jūsu motivāciju un aizraušanos ar to, ko darāt.
4. Pārblīvētība: Pārāk daudz darba var būt pārāk daudz, un tas var izraisīt motivācijas trūkumu. Ir svarīgi noteikt prioritātes un vispirms pievērsties svarīgākajiem uzdevumiem. Nemēģiniet paveikt visu uzreiz – dariet to soli pa solim.
5. Negatīva pašpārliecinātība: Mūsu iekšējā balss var būt spēcīgs motivators vai demotivators. Ja pastāvīgi sev sakāt, ka kaut ko nespējat izdarīt vai ka neesat pietiekami labs, var būt grūti saglabāt motivāciju. Lai pārvarētu negatīvo pašrunu, izmēģiniet šādas stratēģijas:

• Identificējiet savu negatīvo pašrunu: Pievērsiet uzmanību savām domām un pamaniet, kad esat kritisks vai negatīvs pret sevi. Pierakstiet savas negatīvās domas, kad tās rodas, lai varētu sākt identificēt modeļus un tēmas.
• Izaiciniet savas negatīvās domas: Pajautājiet sev, vai jūsu negatīvās domas ir patiesas vai arī jūs pārspīlējat situāciju. Vai ir kādi pierādījumi, kas apstiprina jūsu negatīvās domas? Ja nē, mēģiniet pārformulēt domas pozitīvākā vai reālistiskākā veidā.
• Praktizējiet līdzjūtību pret sevi: Tā vietā, lai kritizētu un nosodītu sevi, mēģiniet būt laipni un līdzjūtīgi. Iedomājieties, ka sarunājaties ar draugu, un mēģiniet būt saprotoši un atbalstoši. Atcerieties, ka ikviens pieļauj kļūdas un neviens nav perfekts.
• Nodarbojieties ar aktivitātēm, kas paaugstina pašvērtējumu: Nodarbojieties ar aktivitātēm, kas jums patīk un kas liek jums justies labi par sevi. Tas var palīdzēt paaugstināt pašvērtējumu un mazināt negatīvo pašapziņu.
• Meklējiet atbalstu: Ja jums pašam ir grūti pārvarēt negatīvo pašizjūtu, apsveriet iespēju vērsties pēc palīdzības pie terapeita vai trenera. Viņi var sniegt norādījumus un atbalstu, lai palīdzētu jums attīstīt pozitīvākus domāšanas modeļus.

Atbalsta trūkums: Ja jums nav atbalsta draugu, ģimenes locekļu vai kolēģu tīkla, var būt grūti saglabāt motivāciju. Apkārt sevi ieskaujiet ar pozitīvi noskaņotiem un iedrošinošiem cilvēkiem, kā arī meklējiet mentora vai kouča atbalstu un norādījumus.

Papildus šiem izplatītajiem iemesliem ir arī daži veselības traucējumi un trūkumi, kas var ietekmēt motivāciju un enerģijas līmeni. Piemēram:

• D vitamīna deficīts: D vitamīna trūkums: D vitamīns ir svarīgs kaulu veselībai un imūnsistēmas darbībai, un tam var būt arī nozīme garastāvokļa un enerģijas līmeņa regulēšanā. Zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar lielāku depresijas risku, kas var ietekmēt motivāciju.
• Dzelzs deficīta anēmija: Dzelzs ir būtiska uzturviela, kas palīdz organismam ražot sarkanos asinsķermenīšus, kuri nodrošina skābekļa piegādi audiem. Ja Jums ir dzelzs deficīta anēmija, Jūs varat justies noguris, vājš un ar pazeminātu motivāciju.
• Hipotireoze: Vairogdziedzera dziedzeris ražo hormonus, kas palīdz regulēt vielmaiņu un enerģijas līmeni. Ja vairogdziedzera darbība ir nepietiekama (hipotireoze), tas var izraisīt nogurumu, svara pieaugumu un pazeminātu motivāciju.
• Hroniska noguruma sindroms: Šim stāvoklim ir raksturīgs liels nogurums, kas neuzlabojas, atpūšoties, un to nevar izskaidrot ar kādu citu medicīnisku stāvokli. Tas var izraisīt arī koncentrēšanās un motivācijas grūtības.

Ir daži pierādījumi, kas liecina, ka omega-3 taukskābes, kas ir polinepiesātināto tauku veids, var pozitīvi ietekmēt motivāciju un garastāvokli. Omega-3 taukskābes ir atrodamas tādos pārtikas produktos kā treknās zivis (piemēram, lasis, makrele un sardīnes), rieksti un sēklas (piemēram, linsēklas un valrieksti) un augu eļļas (piemēram, rapšu un sojas eļļa). Vienā pētījumā konstatēts, ka omega-3 savienojumu lietošana uzlaboja depresijas simptomus, kas var ietekmēt motivāciju un enerģijas līmeni. Citi pētījumi liecina, ka omega-3 var pozitīvi ietekmēt smadzeņu darbību, tostarp kognitīvo veiktspēju un atmiņu, kas arī var ietekmēt motivāciju.

Ja jums ir grūtības ar motivāciju, ir svarīgi veltīt laiku, lai pārdomātu pamatcēloni un veiktu pasākumus tā novēršanai. Atcerieties, ka motivācija nav konstanta parādība – tā var parādīties un pazust, taču ar pareizu domāšanas veidu un stratēģijām jūs varat atjaunot savu motivāciju un atgriezties uz pareizā ceļa. Un, ja esat nobažījies par iespējamu veselības stāvokļa ietekmi uz jūsu motivācijas līmeni, ir labi aprunāties ar veselības aprūpes speciālistu, lai pārrunātu simptomus un noskaidrotu pamatcēloni.

1. Hubermana laboratorijas podkastā tiek apspriesta zinātne un uz zinātni balstīti rīki ikdienas dzīvē.
2. Šajā epizodē galvenā uzmanība pievērsta dopamīnam un tam, kā tas veicina motivāciju, vēlmi, alkas, apmierinātību un labsajūtu.
3. Dopamīnam ir nozīme arī atkarības veidošanā.
4. Epizodē tiks aplūkota dopamīna bioloģija un psiholoģija, neironu ķēdes un dopamīna grafiki.
5. Dopamīna līmeni var ietekmēt uzvedība, piemēram, pārtika, narkotikas, kofeīns, pornogrāfija un augu izcelsmes savienojumi.
6. Dopamīna līmeni var paaugstināt ar uzvedību, piemēram, auksta ūdens iedarbību, kas var uzlabot izziņas spējas, prāta skaidrību un labsajūtu.
7. Dopamīns ir iesaistīts smadzeņu atlīdzības un baudas centros.
8. Tas izdalās, reaģējot uz patīkamiem pārdzīvojumiem, kā arī gaidot potenciālo atlīdzību.
9. Dopamīns nav vienīgais, kas rada baudu, jo liela nozīme ir arī citiem neirotransmiteriem, piemēram, serotonīnam un endorfīniem.
10. Dopamīns ir iesaistīts mācīšanās un atmiņas veidošanās procesā.
11. Tas ir iesaistīts arī kustību un koordinācijas regulēšanā.
12. Hronisks dopamīna izsīkums var izraisīt Parkinsona slimības simptomus.
13. Dopamīna līmeni var ietekmēt dažādi faktori, tostarp ģenētika, vide un dzīvesveids.
14. Dopamīna līmeni var paaugstināt, veicot uzvedību, kas veicina labsajūtu, piemēram, vingrojot, veidojot sociālos kontaktus un apzinoties sevi.
15. Dopamīna līmeni var pazemināt tāda uzvedība kā pārēšanās, pārmērīga alkohola lietošana un narkotiku lietošana.
16. Dopamīna līmeni var ietekmēt hronisks stress un miega trūkums.
17. Dopamīna grafiki attiecas uz to, kā dopamīna atbrīvošanos un pieejamību var ietekmēt dažādas uzvedības un vielas.
18. Dopamīna grafiki var izraisīt izmaiņas dopamīna līmeņa pamatlīmenī un ietekmēt baudu un apmierinātību, ko izjūt no noteiktiem notikumiem.
19. Ir svarīgi uzturēt veselīgu dopamīna līdzsvaru smadzenēs, lai atbalstītu motivāciju, dzinējspēku un vispārējo labsajūtu.
20. Tādi rīki kā mērķu izvirzīšana, pateicības praktizēšana un atbalsta meklēšana var palīdzēt uzturēt motivāciju un dzinējspēku ilgāku laiku.