Viņa ir par skaistu, es – par nepietiekamu: Vīrieša nedrošība un zemapziņas mehānismi iepazīšanās brīdī.
Lielākā daļa vīriešu kādā dzīves brīdī ir izjutuši šo sajūtu: tu ieraugi sievieti, kas tev patīk, gribi pieiet, bet kaut kas no iekšpuses bremzē. Šķiet, ka pietrūkst tikai solis, vārds, smaids – bet kājas ir it kā piesietas pie grīdas. Un, ja vēl esi skaidrā, tad šī iekšējā bremze kļūst gandrīz neciešama. Kāpēc?
Alkohols kā mākslīgais "šeit un tagad" stāvoklis
Alkohols šeit nav tikai atslābinātājs. Tas ir piekļuves kods klātbūtnei – stāvoklim, kurā mēs uz brīdi atslēdzam kritisko domāšanu, sevis analīzi un kaunu. Kad esam skaidrā, mūsu smadzenes dzīvo pagātnē. Zemapziņā uzpeld visas tās reizes, kad mēs esam tikuši atraidīti, pazemoti, ignorēti vai izsmieti. Alkohols aizver šo atvilktni. Uz brīdi mēs atkal esam brīvi. Tāpēc tik daudz iepazīšanās notiek tieši reibumā.
Zemapziņas skripti: ko mēs patiesībā nēsājam sevī?
Lai saprastu, kāpēc vīrietis bieži nespēj pieiet sievietei skaidrā, jāielūkojas dziļāk. Zemapziņā. Tur nav tikai "man nav ko teikt" vai "viņa noteikti atteiks." Tur ir veseli skripti, kuri formējušies bērnībā, pusaudža gados, pirmajās pieredzēs ar sievietēm. Skripti, kas kļuvuši par mūsu identitātes daļu.
5 emocionālās traumas (pēc Lis Burbo) un to loma iepazīšanās situācijā
1. Atteikuma trauma – vīrietis, kurš bērnībā pieredzēja noraidījumu (no vecākiem, vienaudžiem), var uzskatīt sevi par nevērtīgu. Viņš jau iepriekš paredz atraidījumu. Labāk neiet vispār, nekā vēlreiz sajust šo tukšumu.
2. Pamestības trauma – ja bērnībā netika nodrošināts emocionāls atbalsts, tad vīrietim pieaugot ir grūti uzticēties. Tu pieej, bet zemapziņā balss saka: “Viņa tāpat aizies.” Šī balss paralizē rīcību.
3. Pazemojuma trauma – vīrieši, kuri pieredzēja izsmieklu vai publisku kaunināšanu, īpaši saistībā ar jūtām vai seksualitāti, baidās atkārtot šo pieredzi. Labāk būt “foršam un klusam”, nekā “riskēt un būt muļķim”.
4. Nodevības trauma – ja uzticība tika salauzta, zemapziņa saka: “Tu viņai nevari uzticēties. Neesi muļķis.” Šī doma rada distanci, vēl pirms saruna sākusies.
5. Netaisnības trauma – perfekcionisms un kontrole. Šie vīrieši grib būt ideāli: izskatā, vārdos, laikā. Viņiem bieži šķiet, ka “vēl nav īstais brīdis”, “vēl jāuztrenē runa”, “vajag vēl nedaudz sakopt sevi.” Bet tas “vēl” nekad nepāriet.
Modernā vīrieša dilemma: sajūta, ka esi nepietiekams
Sociālie tīkli, popkultūra, ideāli, kas tiek uzspiesti, un sieviešu pieaugošais emocionālais briedums – tas viss padara vīrieša iekšējo nedrošību vēl spēcīgāku. Viņš jūtas mazvērtīgs. Ne pietiekami skaists. Ne pietiekami interesants. Ne pietiekami veiksmīgs. Un viņš tic, ka sieviete to redz. Tāpēc viņš neiet. Un paliek viens.
Ko darīt ar šiem skriptiem?
1. Atpazīt un nosaukt – pirmais solis ir saprast, kādi stāsti dzīvo tavā galvā. Vai tās ir vecāku balsis? Bijušās attiecības? Skolas laika trauma?
2. Elpot un būt klātesošam – ja alkohols atver piekļuvi "šeit un tagad", tad to pašu var darīt elpa, ķermeņa apzināšanās, uzmanības treniņi. Ne tik ātri, bet ilgtermiņā – daudz stabilāk.
3. Trenēt mikro-rīcību – nevis “iešu klāt un uzreiz runāšu,” bet – paskatīties acīs. Uzsmaidīt. Pajautāt laiku. Mazas, apzinātas darbības, kas aktivizē jaunu pieredzi.
4. Runāt ar citiem vīriešiem – nevis tikai dalīties “panākumu stāstos,” bet atzīt: “es arī baidos.” Šī atklātība dziedē.
5. Psihoterapija un darbs ar zemapziņu – īsts progress bieži notiek tikai tad, kad mēs sākam ieraudzīt, ka šie “es esmu pārāk tāds” ir vienkārši ieprogrammēti uzskati, nevis patiesība.
Noslēgums: Mēs neesam bojāti – mēs esam programmēti
Vīrieši nav nedroši tāpēc, ka viņi būtu “mazāk vīrišķīgi” vai “vāji.” Viņi ir cilvēki ar pieredzēm, kuras nosēdušās tik dziļi, ka kļuvušas par daļu no zemapziņas. Alkohols, sarkasms vai atturība – tie visi ir mēģinājumi tikt galā. Bet izaugsme sākas, kad mēs pārstājam bēgt un sākam klausīties: kāpēc man ir bail? No kurienes šī balss?
Un tieši tur sākas īsts darbs ar zemapziņu. Nevis lai pārvērstos par “alfa vīrieti”, bet lai kļūtu par brīvu cilvēku.
