Situācija, kurā sieviete vēlas apzināti strādāt ar sevi, taču tā tiek apturēta partnera bažu dēļ, ir biežāka, nekā varbūt gribētos domāt. Šī ir tāda paša veida situācija, kas vēlreiz atklāj psiholoģijas un apzinātības būtiskās tēmas: robežas, kontrole, bailes no pārmaiņām un pašnoteikšanās tiesības.
(Tālāk tekstā izmantotais vārds "Laura" ir mainīts, lai saglabātu klienta anonimitāti.)
Laura vēlējās doties uz diagnostiku darbam ar zemapziņu, taču neilgi pirms sesijas atcēla to ar vēstuli: "Sveiki, atceļam, jo vīrs saka, nevajagot citiem ļaut rakņāties pa smadzenēm."
Par kādu psiholoģisku dinamikas modeli šeit ir runa? Un kā tas skar apzinātības ceļu?
1. Kontrole vai rūpēšanās?
No malas šāds vīra aizliegums var izskatīties kā rūpēšanās: "Es gribu Tevi pasargāt no kaut kā slikta." Taču dziļākā līmenī šeit darbojas kontroles mehānisms. Tajā brīdī, kad viens partneris liedz otram pieņemt lēmumus par savu personīgo attīstības ceļu, tā vairs nav veselīga rūpju izpausme. Tā ir robežu pārkāpšana, balstīta uz bailēm.
2. Kas ir "rakņāšanās pa smadzenēm"?
Vīra izmantotais izteiciens "rakņāties pa smadzenēm" parāda kādu svarīgu aspektu: šīs bailes no psiholoģiskā darba. Visticamāk, šim cilvēkam ir pieredze vai priekšstats, ka jebkāda iejaukšanās personīgā pasaulē ir bīstama, manipulatīva vai graujoša.
Bet patiesībā darbs ar zemapziņu nav "rakņāšanās" ārējā nozīmē. Tas ir pašizzinās process. Terapeits vai konsultants neļaujies vardarbībai vai uzspiešanai — viņš tikai vada cilvēku, kurš pats izlemj, cik dziļi vēlas iet.
3. Bailes no pārmaiņām
Īpaši vērts uzsvērt: bieži vien partneri baidās no tā, ka otrs, ejot pa izaugsmes ceļu, var mainīties. Būt patstāvīgāks, skaidrāk apzināties savas vērtības un robežas.
Ja Laura ietu dziļākā apzinātības procesā, viņa visticamāk sāktu redzēt, kur attiecībās notiek kontroles mehānismi, kur viņa pati upurējas, kur nepiepildās viņas patiesās vajadzības. Un šī apzināšanās var novest pie nepieciešamības mainīt attiecību modeli vai pat ļaut aiziet no tā, kas nepieļauj brīvīu.
4. Partnerattiecības un autonomija
Veselīgās attiecībās abi partneri respektē viens otra tiesības uz individuālu attīstību. Nav nepieciešams saprast visu, ko otrs dara, taču ir jāatstā telpa otram augt, pat ja tas rada nedrošīu.
Kad vīrs aizliedz sievai meklēt sev svarīgu atbalstu, tas ir signāls: attiecībās trūkst telpas individuālām vajadzībām. Šāda dinamika var liecināt par emocionālo atkarību vai nedrošu piesaisti.
5. Ko darīt Laurai?
Pirmkārt, svarīgi saprast: lēmums strādāt ar sevi vai nē ir Lauras personīga tiesība. Neviens cits nevar izlemt, vai viņai ir vai nav jāmeklē pašizzinās atbalsts.
Otrkārt, ir vērts sev pajautāt: ko es pazaudēšu, ja pakļaušos bailēm un kontroli? Un ko es iegūstu, ja speru soli savā attīstības virzienā?
Treškārt, var būt vērts izzināt savas bailes: vai tā ir bailes no vīra dusmām, pārmērīga vainas sajūta vai dziļa baile pazaudēt attiecības?
Tikai saskaroties ar šīm bailēm, var izaugt m, var izaugt \u012sta brīvība.
6. Profesionāla atbilde
Tāpēc atbilde Laurai ir vienkārša, bet dziļa:
"Paldies, ka uzticējies un uzrakstīji. Es pilnībā cienu Jūsu izvēli. Mans darbs nav par rakņāšanos, bet par drošu telpu sevī, ja cilvēks pats tam jūtas gatavs. Ja kādreiz gribēsi spert soli sev tuvāk, es būšu šeit."
Šāda atbilde saglabā cieņu un dod Laurai iespēju sajust savu brīvību bez nosodījuma.
Noslēgumā
Apzinātības ceļš nav viegls. Tajā brīdī, kad sākam vēlēties augt, apkārtējie bieži vien nespēj vai nevēlas tam pielāgoties. Bet personīgā brīvība un īsta dzīve sākas tur, kur beidzas bailes pakļauties.
Laura nav vienīa šajā ceļā. Katrs solis sevī — pat ja tas šobrīd ir tikai nolemt nespert soli — ir daļa no lielākas transformācijas, kas nogatavojas klusā. Kad viņa būs gatava, ceļš atkal atvērsies.
