Atkarība no šokolādes – kāpēc prāts nespēj apstāties?
Tu man teici, ka vēlies atbrīvoties no šokolādes ieraduma. Ne tikai tāpēc, ka tas sāk ietekmēt tavu veselību, bet arī tāpēc, ka jūti – tu ne vienmēr kontrolē, ko dari un kāpēc dari. Šī vēlme pēc salduma bieži parādās neapzināti – kā ieradums, kas darbojas fonā. Bet vai tu kādreiz esi padomājis, kāpēc?
Šokolādes kārība nav tikai par garšu
Lielākā daļa cilvēku nedomā par to, no kā šokolāde patiesībā sastāv. Apmēram 70% kakao pupiņu sastāva ir tauki. Šokolāde kļūst mīksta siltumā, kļūst lipīga, un beigās izkūst. Tieši kā tauku gabals. Tu to apēd, un šie tauki uzkrājas tavā ķermenī – ne tikai fiziski, bet arī enerģētiski.
Tavs ķermenis katru dienu dara visu, lai tu dzīvotu. Un katra izvēle, ko dari – vai tā ir šokolāde, dusmas vai slinkums – atstāj ietekmi. Īstermiņā – iespējams, mierinājums. Bet ilgtermiņā – stagnācija.
Vai šokolāde tev tiešām ir vajadzīga?
Padomā – ko šokolāde tev nozīmē? Kas tev ienāk prātā? Vai tā ir bērnības atmiņa? Kāda emocija? Vai tā nav patiesībā vēlme pēc miera, tuvības, balvas? Un vai tiešām šokolāde tev to sniedz?
Darbs ar zemapziņu sākas ar šo jautājumu: Ko es patiesībā vēlos šajā brīdī, kad gribu šokolādi?
Mēs bieži jaucam fizisku kāri ar emocionālu trūkumu. Kad esi noguris – tu meklē cukuru. Kad jūties tukšs – tu meklē baudu. Kad esi dusmīgs – tu ēd, lai nebūtu jādomā. Bet tas nav risinājums, tā ir aizbēgšana.
Kā pārprogrammēt sajūtu?
Tu vari sākt veidot jaunu attieksmi pret šokolādi – apzināti. Piemēram, nākamreiz, kad ņem šokolādes gabalu rokās, apstājies. Sajūti tā struktūru. Sajūti, kā tas sāk kust rokā. Apzinies, ka tas ir vienkāršs tauku, cukura un aromatizētāju maisījums. Pajautā sev: vai tas ir saskaņā ar manu mērķi būt veselākam, brīvākam, apzinātākam?
Zemapziņa mācās caur atkārtojumu un sajūtām. Tāpēc mēs varam to programmēt no jauna. Ja agrāk šokolāde tev asociējās ar prieku, tu vari apzināti sākt saistīt to ar smaguma sajūtu, lipīgumu, nogurumu, pārēšanos. Ne kā sodu – bet kā realitāti.
Šī nav cīņa. Tā ir izvēle.
Es neteikšu tev, ka tu vairs nekad neēdīsi šokolādi. Tā nav hipnoze, tā ir attapšanās. Tavs prāts pats pieņems lēmumu, kad tu viņam sniegsi rīkus un izvēli. Jo katru reizi, kad tu izvēlies sevi – nevis automātisku vēlmi – tu kļūsti brīvāks.
Sāc ar vienu reizi. Ar vienu mazu izvēli. Tas ir sākums.
Ja vēlies padziļināti strādāt ar emocionālo ēšanu, kārībām vai iekšējo haosu – piesakies uz individuālu sesiju. Darbs ar zemapziņu ir ceļš atpakaļ pie sevis. Un tas vienmēr sākas šodien.
— Māris Žunda
