Blogs-LV
Attiecības

Tikai mans vai tikai Tavs ceļš: kā risināt konfliktus

Meklējot līdzsvaru starp savu un citu cilvēku ieradumiem, ir labi izplatīta problēma, ar kuru attiecībās ar citiem saskaras gandrīz ikviens. Jebkurā mijiedarbībā, kas ir emocionāli piesātināta abām pusēm, mums visiem būs unikālas perspektīvas un viedokļi, kas veido mūsu reakciju. Ja “mans veids” un “tavs veids” ir pietiekami tuvi, saderīgi vai uzskatāmi par papildinošiem, tad konflikts nerodas un visi var sadzīvot. Ja mūsu uzskati ir pietiekami atšķirīgi vai pretēji pēc būtības, tad mums var rasties problēma, kuru var risināt, par kuru var cīnīties vai kura noved pie šķiršanās un neapmierinātības.

Jebkuras konfliktsituācijas rezultātā, ja vienai pusei izdodas panākt savu, tā uzvar un otra zaudē. Ja otrai pusei izdodas panākt savu, notiek pretējais. Atkarībā no tā, cik lielā mērā cilvēki ir piesaistīti uzvarai un vēlamā iegūšanai, šo domstarpību zaudēšana var izraisīt dažādas emocijas.

Dažas no tām var būt dziļi iesakņojušās un var radīt negatīvas sekas viņu labklājībai. Nozīmīgās attiecībās patiešām nav uzvarētāju, ja tiek aizskartas kāda cilvēka jūtas. Var veidoties aizvainojums, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmē attiecības.

Un, kā teica Stīvens Moijers: “Konflikts ir drāma, un tas, kā cilvēki risina konfliktus, parāda, kādi cilvēki viņi ir. Īsāk sakot, tas ir pamatprincips lielākajai daļai mūsu sirdssāpju, drāmu un traumu ar cilvēkiem mūsu dzīvē. Tieši mūsu konfliktējošajās atšķirībās var atklāties mūsu nespēja tikt galā ar citiem cilvēkiem, kuriem ir pretējs viedoklis, pamatojoties uz viņu vērtībām. Šie konflikti var arī parādīt mums un citiem mūsu emocionālā brieduma līmeni konfliktu risināšanā.

Konfliktu rezultātā mēs demonstrējam sev un citiem, ka mūsu uztvere ir iestigusi noteiktā domāšanas un izjūtu veidā. Ja abas puses ir stingri ieslīgušas savās kastītēs, ir maz izredžu rast mierīgu risinājumu. Mēs varam spītīgi atteikties izkļūt no šīs kastes, jo izmisīgi turamies pie saplīsušām pārliecības šķiedrām, ka esam Visuma centrs. Tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu ceļš ir pareizs un ikviens, kas domā citādi, ir nepareizs.

Mācīšanās, kā risināt konfliktus, ir viena no svarīgākajām mācībām, ko mēs varam apgūt šajā pasaulē. Tie no mums, kuri nespēj vai neprot labi tikt galā ar konfliktiem, ir apgrūtināti savās personīgajās attiecībās, darba vidē un dzīvē kopumā. Šajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, konflikti ir visur.

Labākais, uz ko mēs varam cerēt konflikta atrisināšanā, ir jaunu ideju un risinājumu radīšana, kas rodas, ja abas puses vēlas panākt to, kas ir vislabākais visiem iesaistītajiem. Tas nenotiks, ja mēs izvēlēsimies kādu no pusēm un cīnīsimies par to, kurš saņems savu ceļu. Tas notiks tikai tad, ja katra puse respektēs otru un darīs visu iespējamo, lai sadarbotos, līdz tiek rasts abpusēji saskaņots risinājums.

Pamatojoties uz mūsu ģenētiku, kultūru, personīgo pieredzi un dažādiem citiem faktoriem, mēs visi esam personības ar unikālu skatījumu. Mēs visi esam tikai maza daļiņa no cilvēces plašākā kopuma.

Lai veidotu nobriedušu attieksmi pret dzīvi, mums ir jāatsakās no domas, ka mūsu ceļš ir vienīgais pareizais un ka nav nekas slikts, ja citiem ir atšķirīgi uzskati. Ne jau tāpēc, ka viņiem ir vajadzīga mūsu atļauja būt tādiem, kādi viņi ir, bet mums ir nepieciešama šī perspektīvas maiņa, lai būtu efektīvāki savās attiecībās.

Ja mēs patiešām ticētu, ka mūsu pasaulē ir vieta atšķirībām, tad mēs nebūtu tik taisnīgi un nosodoši savā saskarsmē ar citiem. Mūsu konfliktu rezultāti būs daudz labāki un mierīgāki. Mēs varam novērst daudzas drāmas un traumas, kas laupa tik daudz mūsu laimes un miera. Šie ir ļoti labi iemesli, lai saprastu, ka cīņa par “savu ceļu” uz citu rēķina var nebūt visefektīvākais veids, kā atrisināt mūsu konfliktus.

Iedvasmas avots: Skota Trettenero grāmata “Master the Mystery of Human Nature: Resolving the Conflict of Opposing Values” palīdz lasītājiem izzināt pašiem sevi.