Kad es domāju par laiku, kad biju vislaimīgākais, tas manā gadījumā bija bērnībā, līdz kaut kādam nezināmam brīdim, kad sāku domāt kā pieaudzis, iespējams! Es nedomāju par pagātni. Es neuztraucos par nākotni. Es vienkārši dzīvoju. Es izbaudīju katru mirkli. Tās joprojām ir vienas no labākajām atmiņām manā dzīvē. Jūs varētu jautāt, kas mainījās?
Nu…. Jāsaka, ka slimību klasifikācijā ir diagnoze Z73 – Ar dzīvesveidu saistītas problēmas. Problēmas, kas saistītas ar dzīves iekārtošanas grūtībām. Problēmas, kas saistītas ar sociālekonomiskiem vai psihosociāliem apstākļiem. Problēmas, kas saistītas ar personības īpašībām, relaksācijas trūkumu, citur neklasificētu stresu, sociālo lomu konflikts un tamlīdzīgi. Manā gadījumā ļoti klasiska pieredze, beidzoties vidusskolai, es pārcēlos uz jaunu vidi, Rīgu, iestājās studentu dzīve, es ļoti agri sāku strādāt, studēt un tas man sāka traucēt manai domāšanai, veselībai. Es neapzināti sāku uztraukties par to, lai es visiem patiktu, gribēju iekļauties un tikt pieņemts jaunajās vidēs, kuras noteikumus nezināju, nesapratu. Ar katru gadu šī iekļaušanās pieauga eksponenciāli un ar dzīvesveidu saistītās problēmas pārņēma manu ikdienu skrienot pēc naudas, veselības, laika. Gadu gaitā dažādi neveselīgie ieradumi turpināja attīstīties un pazuda arī prieks un gandarījums tam, ko es daru. Par punktu kalpoja dažādas neveiksmes biznesos, liela atbildība ar ko netiku galā un arī attiecību krīze un šķiršanās. Es skatījos visur, lai meklētu laimi un prieku, tikai ne tur, kur tas bija svarīgi – iekšienē. Es sāku meklēt sevī. Es atklāju personīgās attīstības pasauli, un, kad pirmo reizi dzirdēju, ka laime ir iekšējs darbs, domāju, ka viņi ir apmaldījušies! Bet es arī aizdomājos, vai tajā nav kaut mazliet patiesības. Laika gaitā šī pārliecība pieauga, un, lai gan vēl neesmu tur nonācis 100%, esmu izaudzis un esmu laimīgāks nekā jebkad agrāk. Es esmu atradis izpratni, kas ir laime un prieks, es esmu to izbaudījis pats, es varu pieņemt lēmumu būt laimīgs un priecīgs! Priekš manis tas ir milzīgs sasniegums. Paldies visiem, kas bija manā ceļā, lai to veidotu.
Rodas jautājums, vai jūs meklējat veidus, kā būt laimīgākiem dzīvē? Ja jā, tad jūs neesat viens. Saskaņā ar Harris Poll aptaujas datiem 64 % pieaugušo amerikāņu apgalvo, ka vēlas būt laimīgāki. Par laimi, ir trīs vienkārši veidi, kā jūs varat palielināt savas laimes līmeni: domājiet pozitīvāk, dzīvojiet saskaņā ar savām vērtībām un mērķi un katru dienu rīkojieties, lai īstenotu šo nākotnes vīziju, ko redzat savā dzīvē. Aplūkosim to tuvāk!
Kāpēc ir svarīgi būt laimīgam
Dzīve ir ne tikai pārāk īsa, lai dzīvotu nelaimīgu, nepiepildītu un nožēlojamu dzīvi, bet būt laimīgam sniedz arī veselu virkni priekšrocību!
- Uzlabota veselība: Viskonsinas Universitātes pētījumā konstatēts, ka laimīgiem cilvēkiem ir spēcīgāka imūnsistēma nekā tiem, kuri nav laimīgi, jo viņi ražo vairāk antivielu, kas palīdz cīnīties ar infekcijām. Citos pētījumos tika konstatēts, ka cilvēki retāk slimo ar sirds slimībām, viņiem ir mazāks insulta un vēža saslimšanas risks, kā arī kopumā ilgāks mūža ilgums. Taču tas ne tikai labvēlīgi ietekmē fizisko veselību. Laime ir saistīta ar mazāku risku saslimt ar depresiju un lielāku noturību stresa apstākļos, kā arī ar augstāku pašcieņas un līdzjūtības līmeni.
- Lielāks paredzamais dzīves ilgums: Ročesteras Universitātes pētījumā konstatēts, ka laimīgi cilvēki dzīvo vidēji par septiņiem gadiem ilgāk nekā tie, kas nav laimīgi, jo ir labāk pasargāti no stresa.
- Lielāka produktivitāte: Žurnālā “Psychological Science” publicētajā pētījumā konstatēts, ka laimīgi cilvēki biežāk gūst panākumus darbā nekā tie, kuri nav laimīgi, jo tas palīdz viņiem izvirzīt un sasniegt mērķus. Citos pētījumos tika konstatēts, ka šie cilvēki arī izjūt lielāku apmierinātību ar darbu un lielāku iesaistīšanos, biežāk ir radoši un inovatīvi, kā arī retāk izsauc slimības vai pamet darbu.
- Uzlabotas attiecības: Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Social Psychological and Personality Science”, konstatēts, ka laimīgiem cilvēkiem ir labākas attiecības nekā tiem, kuri nav laimīgi, jo viņi vairāk uzticas un sadarbojas. Citos pētījumos tika konstatēts, ka laimīgi pāri biežāk paliek kopā, ir apmierinātāki ar attiecībām un biežāk norāda, ka viņiem ir ciešas un atbalstošas attiecības ar ģimeni un draugiem.
- Lielāki panākumi dzīvē: Pētījumi liecina, ka laimīgi cilvēki biežāk apprecas, strādā pilnvērtīgu karjeru un pelna vairāk naudas nekā nelaimīgi cilvēki, kā arī biežāk ir apmierināti ar savu dzīvi.
Vai tas neizklausās kā sapnis…? Tātad, ko tad darīt?
Domājiet pozitīvāk
Kad es nolēmu, ka ir pienācis laiks pamest uzņēmumu, lai sekotu saviem sapņiem, es biju nonācis līdz brīdim, kad mana vajadzība pēc piepildījuma un iespējas kaut ko nozīmīgāk mainīt pasaulē kļuva lielāka nekā vajadzība pēc noteiktības. Es biju daudz pozitīvāk noskaņots par savām spējām to īstenot. Gadu gaitā es biju pārliecinājis sevi, ka varu paveikt visu, ko vēlos, un ka esmu pietiekami gudrs, lai kaut ko izdomātu pa ceļam un mesties nezināmajā. Tā vietā, lai klausītos, kā mans negatīvais prāts saka: “Tas nav priekš manis” vai “Es to nekad nespētu izdarīt”, es pamazām pārslēdzu kanālu uz pozitīvo prāta stāvokli. Tātad, ja esat gatavs sākt domāt pozitīvāk, lai būtu laimīgāks un justos pilnvērtīgāks, šeit ir daži padomi, kas palīdzēs jums sākt:
- Identificējiet savus negatīvos domāšanas modeļus: Vai jums ir tendence koncentrēties uz sliktāko scenāriju? Vai pārdomājat savas kļūdas? Vai jūs vienmēr uzskatāt glāzi par līdz pusei tukšu? Kad apzināties savus negatīvos domāšanas modeļus, varat sākt tos apkarot.
- Praktizējiet pateicību: Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā kļūt pozitīvāk noskaņotam, ir koncentrēties uz visām lietām, par kurām esat pateicīgs savā dzīvē. Neatkarīgi no tā, vai tā ir jūsu veselība, ģimene, draugi vai darbs, katru dienu veltot laiku, lai novērtētu to, kas jums ir, palīdzēs jums kopumā justies pozitīvāk. Man tas bija grūti. Es jutos muļķīgi, to darot, jo gāju cauri, bet neticēju. Kad es sāku sajust pateicību savā ķermenī, viss mainījās.
- Aplenciet sevi ar pozitīviem cilvēkiem: Vēl viens lielisks veids, kā kļūt pozitīvāk noskaņotam, ir sadarboties ar citiem pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem, kuri atbalstīs jūsu centienus domāt pozitīvāk un atbalstīs jūsu vēlmi gūt panākumus, neuzskatot, ka esat traks, lai uzlēktu uz to. Pievienojoties kādam klubam vai organizācijai, apmeklējot sabiedriskus pasākumus vai strādājot brīvprātīgo darbu, pozitīvisms vairo pozitīvismu.
Dzīvošana saskaņā ar savām vērtībām un mērķi
Tomēr pozitīvā domāšana mani noveda tikai tik tālu. Viena no izšķirošajām lietām bija apzināties, ka manas vērtības bija attālinājušās no manas dzīves realitātes vērtībām. Arī tas bija process to apzināties un patiesi izprast.
- Definējiet savas vērtības: Tas ir veselais pirmais solis. Tas var prasīt zināmu laiku un introspekciju, bet ir vērts noskaidrot, par ko jūs iestājaties. Kad esat labi izpratuši savas vērtības, varat sākt veikt izmaiņas savā dzīvē, lai tās atbilstu šīm vērtībām. Piemēram, ja jums ir svarīga vide, bet jūsu uzņēmumā nav tas būtiski, tad jautājums, vai vēlaties tajā strādāt? Vai arī, ja jūsu uzņēmums apgalvo, ka augstu vērtē cilvēkus, bet pastāvīgi nostāda viņus situācijās, kurās viņi ir stresa pārņemti un uz izdegšanas robežas, kamēr jūs esat empātisks un cieņpilns, tas nav labs risinājums!
- Nosakiet savu mērķi: ko vēlaties sasniegt savā dzīvē? Kāpēc esat šeit? Marks Tvens ir teicis: “Divas svarīgākās dienas tavā dzīvē ir diena, kad tu piedzimsti, un diena, kad tu uzzināsi, kāpēc tu piedzimi.” Kad skaidri saprotat savu mērķi, varat sākt izdarīt izvēli, kas atbilst jūsu vērtībām un mērķim. Tas nozīmē apzināties savu izvēļu ietekmi uz sevi un apkārtējo pasauli. Tas nozīmē arī gatavību upurēties, lai dzīvotu saskaņā ar savu izvēli. Vai JŪS jau esat atradis savu “KĀ”?
- Izveidojiet plānu: Kad esat apzinājis savas vērtības un mērķi, jums ir jāizplāno, kā jūs saskaņosiet savu dzīvi ar tām. Tas var ietvert izmaiņas dažās jūsu dzīves jomās, piemēram, karjerā, attiecībās vai dzīvesveidā. Plānojot ir svarīgi būt reālistiskam, jo pārāk daudz krasu pārmaiņu uzreiz var būt pārsteidzošas un sarežģītas. Manuprāt, šeit ir divas iespējas: Dariet to, kas jūs iekšēji iedegs, jo tad jums izdosies, pat ja nezināt, cik ilgi tas prasīs, vai arī meklējiet citu organizāciju, kas vairāk atbilst jūsu vērtībām.
Rīkojieties
Pēc tam, kad esat izveidojis plānu, ir laiks rīkoties un sākt dzīvot saskaņā ar savām vērtībām un mērķi. Tas var prasīt izdarīt dažas grūtas izvēles, bet galu galā būs tā vērts, ja tas nozīmē dzīvot autentisku un piepildītu dzīvi.
- Izvirziet sev reālistiskus mērķus un katru dienu speriet soļus, lai tos sasniegtu: Bez mērķa nebūs viegli saprast, kādas darbības veikt katru dienu. Man patīk strādāt atpakaļgaitā pie tā, ko vēlos sasniegt šogad. Kā tas izskatās mēnesi pa mēnesim? Vai iknedēļas? Un, visbeidzot, kādi ir ikdienas neatņemamie mērķi, kas man ir jāizpilda? Sastādiet savu kaujas dēli, lai redzētu to, kas jums ir jādara.
- Atvēliet laiku pašrefleksijai un pārdomām, lai apzinātos savu progresu un ticētu sev: Tas nozīmē katru nedēļu objektīvi izvērtēt, kā jums veicas. Man patīk iknedēļas novērtējums, jo tas ļauj novērtēt, kā lietas virzās uz priekšu. Dažreiz tas nav skaists attēls, taču tas ir ļoti svarīgi, lai noturētos uz pareizā ceļa. Tas nozīmē arī ticēt, ka varat sasniegt savus mērķus un ka esat spējīgs īstenot savus sapņus. Ja ticat sev, saglabāt motivāciju un rīkoties būs vieglāk pat tad, kad būs grūti.
- Esiet pacietīgi pret sevi: atcerieties, ka pārmaiņām nepieciešams laiks, un konsekvence ir ļoti svarīga. Nekas vērtīgs nenotiek vienas dienas laikā, ja vien jums nav paveicies laimēt loterijā! Jums būs jāizaug par tādu cilvēku, par kādu jums ir jākļūst, lai sasniegtu šos jaunos mērķus, un tas prasa laiku. Tas prasa izmēģinājumus un kļūdas. Dažreiz tā šķiet kā ča-ča, sperot divus soļus uz priekšu un soli atpakaļ. Bet turieties tur, jo tas ir tā vērts!
Secinājums
Nav šaubu – jūs VARAT dzīvot laimīgu un piepildītu dzīvi, bet tas prasīs zināmu darbu. Jūs varat to sasniegt, koncentrējoties uz pozitīvo, dzīvojot saskaņā ar savām vērtībām un mērķi un rīkojoties, lai piepildītu savus sapņus. Vienīgais jautājums ir “kad?”. Noskaties arī zemāk – Diskusija “Prieks kā prasme un cilvēktiesības”.
