Metaboliskā veselība nesabrūk vienā dienā. Tā brūk gadiem.
Ir brīdis, kad cilvēks uzzina: “Tev ir 2. tipa diabēts.”
Un tad bieži sākas stāsts, kuru medicīna gadiem ir normalizējusi:
zāles, vairāk zāļu, vēl vairāk zāļu.
Bet patiesībā 2. tipa diabēts nav sākums.
Tas ir gala punkts procesam, kas parasti ir vilcies gadiem.
Šajā sarunā ārsts Dr. David Unwin kopā ar Rangan Chatterjee izskaidro, kā metaboliskā veselība “paslīd” gandrīz nepamanāmi. Un kā cilvēks var atgriezties atpakaļ. Reāli. Bez mistikas.
Kā sākas metaboliskais sabrukums. Nevis ar diabētu, bet ar ikdienu.
Dr. Unwin nosauc pazīmes, kuras lielākā daļa cilvēku uzskata par “normālu dzīvi”:
Nogurums pēc ēdienreizēm
Īpaši pēc pusdienām. Miegainība. Vajag atgulties. Nav jaudas.
Vēdera apkārtmērs
Īpaši vēdera tauki nav “vecuma pazīme”. Tas ir signāls par insulīna rezistenci.
Viņš dod vienkāršu testu ar auklu:
ja vēders ir lielāks par pusi no auguma, vielmaiņa jau dod brīdinājumu.
Smadzeņu migla un vājāka koncentrācija
Sajūta, ka galva strādā lēnāk. Domāšana kļūst smagnēja.
Zems noskaņojums un ziemas depresijas sajūta
Enerģija krīt. Kļūst “fretīgs” stāvoklis, pārcilāšana, pārdomāšana, trauksmaina riņķošana galvā.
Tauku aknas
Viņš pasaka faktu, kas ir šoks: apmēram trešdaļai pasaules ir tauku aknas.
Un bieži cilvēks par to pat nezina.
Asins analīzes
Paaugstināts triglicerīdu līmenis bieži ir agrīna pazīme, ka vielmaiņa nav stabila.
Šis viss izklausās pēc atsevišķām problēmām.
Nogurums. Svars. Garastāvoklis. Migla galvā.
Bet viņu galvenā doma ir vienkārša: sakne bieži ir viena.
Lielākā kļūda, ko medicīna darīja gadu desmitiem
Sarunā izceļas viena īpaši svarīga tēma: informēta piekrišana.
Dr. Unwin atzīst, ka gadiem strādāja kā “pirmais ārsts” scenārijā:
“Tev ir diabēts. Nekas. Ir zāles. Sāksim ar metformīnu. Ja vajadzēs, pievienosim nākamo.”
Un tikai beigās piebilst:
“Un ēd veselīgāk, kusties vairāk.”
Problēma nav metformīnā.
Problēma ir tajā, ka cilvēks netiek iedots izvēles rāmis.
Otra pieeja skan citādi:
“Tev ir 2. tipa diabēts. Tas veidojies gadiem.
Ir divi ceļi. Mūža zāles vai dzīvesveida maiņa.
Izvēle ir tev.”
Šī atšķirība maina visu. Jo cilvēks sāk redzēt, ka viņš nav salūzis.
Viņš ir sistēmā, kuru var salikt atpakaļ.
Ko tieši viņš darīja praksē ar pacientiem
Viens piemērs: 39 gadus vecs pacients ar HbA1c 96. Ļoti augsts.
Ko viņš dara:
Izskaidro, kas ir HbA1c
Tas ir vidējais cukura līmenis asinīs ilgākā periodā.
Paskaidro insulīna rezistenci vienkārši
Insulīns vairs nestrādā efektīvi. Tāpēc cukurs paliek asinīs.
Iedod konkrētu uzdevumu
Atrast ēdienus, kas spēcīgi ceļ cukuru.
Viņš pat “salauza noteikumus” un iedeva nepārtrauktās glikozes sensoru, lai pacients redz tiešos pierādījumus.
Pacients atklāja savu “slēpto cukuru”:
maize un brokastu pārslas.
Un tad sākās vienkāršākais, bet grūtākais solis:
ēst citādi.
Tējkarotes cukura princips. Kāpēc tas strādā.
Dr. Unwin radīja metodi, kas cilvēkiem uzreiz “iesēžas galvā”.
Viņš pārtulko ēdienu ietekmi uz cukuru tējkarotēs:
150 g vārītu rīsu apmēram 10 tējkarotes cukura
Liels cepts kartupelis apmēram 9 tējkarotes cukura
Banāns apmēram 5 līdz 6 tējkarotes cukura
Te nav runa par to, vai kartupelis ir “labs” vai “slikts”.
Runa ir par kontekstu.
Ja vielmaiņa jau ir insulīna rezistencē, tad šādi produkti kļūst par problēmu.
Un šodien metaboliski veselu cilvēku ir maz.
Sarunā izskan skaitlis:
tikai apmēram 1 no 8 cilvēkiem ir metaboliski vesels.
Tas nozīmē, ka lielākajai daļai “normālais uzturs” vairs nestrādā.
Galvenais lūzuma punkts. Kāpēc zūd izsalkums, kad samazina ogļhidrātus.
Viņš pasaka vienu frāzi, ko vajag atcerēties:
Cilvēks ir divu degvielu dzinējs.
Vai nu cukurs. Vai nu tauki.
Ja ēd daudz ogļhidrātu, insulīns ir augsts.
Augsts insulīns bloķē tauku dedzināšanu.
Tad cilvēks kļūst par “cukura dedzinātāju”:
ēd bieži, krīt enerģija, gribas uzkost, parādās tieksmes.
Kad ogļhidrāti krītas un insulīns stabilizējas, ķermenis pārslēdzas uz tauku izmantošanu.
Un tad notiek tas, ko cilvēki uzskata par brīnumu:
nav bada, mazāk domā par ēdienu, pazūd “kritieni”.
Keto flu, pielāgošanās, un kāpēc tas nav “bīstami”
Viņš atzīst: dažiem pirmajās dienās ir slikta pašsajūta.
Tas ir pārejas periods, kamēr aknas un enzīmi pielāgojas.
Svarīgs moments:
viņš atšķir ketozi no ketoacidozes.
Ketoacidoze ir medicīniska ārkārtas situācija, visbiežāk 1. tipa diabētā.
Ketoze ir normāls vielmaiņas stāvoklis, ja insulīns ir zems un organisms dedzina taukus.
Viņš pats dzīvo ketozē gadiem. Un jūtas labāk nekā 55 gados.
Rezultāti, kas kliedz skaļāk par diskusijām
Viņa praksē 60% diabēta pacientu izmanto zemu ogļhidrātu pieeju.
Un dati ir brutāli:
50% sasniedz bez zāļu remisiju 3 gados
48% būtiski uzlabo rādītājus, pat ja nesasniedz remisiju
2% kļūst sliktāk
Un vēl:
kopš 2018. gada viņa prakse iztērējusi par 370 000 mārciņām mazāk diabēta medikamentiem nekā līdzīgas prakses.
Tas ir arguments, ko saprot arī sistēma. Nauda.
Jo agrāk sāk, jo vieglāk atgriezties
Vēl viens spēcīgs moments:
Prediabēta stadijā 93% atgriežas normālos rādītājos.
Ja diabēts tikko diagnosticēts, remisija iespējama 73%.
Ja diabēts jau 5 gadus, remisija krīt līdz 50%.
Tas nozīmē vienu:
nevilkt garumā.
Metaboliskais vecums ir svarīgāks par pasē rakstīto vecumu.
Pārtikas atkarība. Tēma, ko sistēma izliekas neredzam.
Viņi aiziet uz tēmu, kura daudzus trigerē, jo tā iedur ego.
Ja inteliģents cilvēks dara ko kaitīgu un nespēj apstāties, tā ir atkarība.
Šo viņš pasaka tieši.
Un viņš iedod stāstu, kas nav “emocionāls”. Tas ir klīnisks:
cilvēks ar diabētu nevar tikt uz operāciju, jo cukurs pārāk augsts
iemesls: nespēj pārtraukt ēst maizi
sieva atrada viņu ēdam maizes garozas no miskastes
pat tad, kad uz tām uzlēja mazgāšanas līdzekli, viņš turpināja
viņu apturēja tikai balinātājs
Šis nav “gribas trūkums”.
Šis ir neirobioloģisks modelis, kas no ārpuses izskatās kā kauns.
Un, ja to neatzīst, ilgtermiņā viss sabrūk atpakaļ, īpaši svētkos.
Ko viņš ēd ikdienā. Vienkārši, garlaicīgi, efektīvi.
Viņš ēd 1 līdz 2 reizes dienā.
Brokastis neēd gadiem.
Piemēri:
Pusdienas
3 olu omlete
vai cūkgaļa ar kāpostu salātiem
Vakariņas
jēra karbonādes ar brokoli un sviestu
mandeles
desertā avenes ar krējumu
Viņš skrien no rīta tukšā dūšā.
Bez želejkonfektēm un cukura gēliem.
Jo vairs nav cukura dzinēja režīmā.
Viena doma par profilaksi, ko vajag paņemt sev līdzi
Viņš atklāti pasaka:
NHS sistēmā nav profilakses DNS.
Un viņa “sapņu tests” ir vienkāršs:
fasting insulīns.
Jo insulīna līmenis ceļas gadiem pirms cukura.
Bet viņam pat nav piekļuves insulīna analīzēm.
Absurdākais ir tas:
mēs gaidām, līdz sistēma salūst, un tikai tad sākam “ārstēt”.
Kopsavilkums vienā rindā
Diabēts nav spriedums.
Tas ir signāls, ka metabolismam beidzot pietrūka jaudas izlikties, ka viss ir kārtībā.
Un labā ziņa:
metaboliskais sabrukums ir reversējams, ja cilvēks sāk rīkoties tagad, nevis pēc pieciem gadiem.