Kāpēc zināt, kas notiek ar hronisko iekaisumu un tai skaitā par taukiem un taukskābēm ir būtiski? Papildināšu savu skatījumu uz vienu kvalitatīvu rakstu, kam sekoju un kurš pārskata vienu ļoti būtisku mūsdienu kritēriju hroniskam iekaisumam taukskābju īpatsvaru asinīs. Rakstā minēts no dažādiem aspektiem, slimībām un kaitēm analīze kā un kāpēc taukskābes ietekmē slimību gaitu. Bet, sākumā pāris ievadvārdi par iekaisumu un tā būtību.
Kas ir iekaisums?
- Lai gan vārdam “iekaisums” veselības jomā ir slikta reputācija, tehniski tas ir atbildīgs par gandrīz visu mūsu dziedināšanas un atveseļošanas procesu.
- Iekaisums ir organisma veids, kā izsaukt karaspēku (ja tā var teikt), lai mūsu iegriezumi, skrambas un iekšējie bojājumi varētu tikt iztīrīti un nostiprināti spēcīgāki nekā pirms traumas.
- Problēmas rodas tad, ja organisma imūnsistēma ir pārāk vāja, lai reaģētu uz ievainojumu, vai arī mūsu iekaisuma reakcija ir pārāk spēcīga vai nekontrolēta, ņemot vērā notikušā ievainojuma līmeni.
- Vēl sliktāk, ja mēs ēdam vai dzeram noteiktus pārtikas produktus vai nepievēršam pietiekami daudz uzmanības miegam un atveseļošanās procesam, mūsu imūnsistēma un iekaisuma reakcija mēdz kļūt nekontrolējama, un nevainīgas ķermeņa daļas kļūst par iznīcināšanas mērķiem, kas pārsniedz to, kas nepieciešams, lai atgūtu homeostāzi.
Kā kopumā var mazināt iekaisumu?
- Kā jūs vērtējat savu spēju pārvaldīt stresu? (Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, pārmērīgs stresa līmenis var izraisīt nekontrolējamu fizisku stresu un iekaisumu kaskādi. Pārliecinieties, ka neļaujat savām domām virzīt iekaisuma reakciju nepareizā virzienā.). Rūdīšanās skola ir stresa vadības metodikas, kas labo šo. Papildus vari papētīt manu aprakstu par elpošanu.
- Cik jutīgs esi pret savu insulīnu? (mēra pēc insulīna līmeņa serumā un cukura līmeņa asinīs dienas laikā. Augsts insulīna līmenis pasliktina iekaisumu, un, ja šie divi faktori ilgstoši apvienojas asinsritē, tie krasi palielina sirdslēkmes un insulta risku). Izmērāms ar HbA1c testu un aprakts par to.
- Kā jūs vērtējat savu miegu attiecībā uz miega kvantitāti un kvalitāti nedēļas laikā? (Pārliecinieties, ka naktī guļat ne tikai 7-9 stundas, bet arī pietiekami daudz REM un dziļā miega. Kvalitāte ir tikpat svarīga kā kvantitāte, kad runa ir par atjaunojošu miegu.). Ieskaties manis veidotā sarakastā ar lietām, kas var traucēt miegam.
- Kāda ir jūsu Omega 6/ Omega 3 attiecība? (Lai gan pietiekams Omega 3 daudzums ir svarīgs veselīgas iekaisuma reakcijas uzturēšanai, svarīgi ir arī pārliecināties, ka jūsu organismā nav augsta Omega 6 daudzuma. Nav teikts, ka viena ir labāka par otru, bet šeit galvenais ir līdzsvars. Mūsu standarta amerikāņu/eiropiešu uzturā mums ir pārāk viegla piekļuve Omega 6 vielām un pārāk maz Omega 3 vielām. Šeit noder augstas kvalitātes zivju eļļas papildināšana.) Par šo apkopojumā zemāk. Vairāk par testēšanu un kas ir omega3:omega6. Pieteikties uz īso konsultāciju vari te.
- Kādus uztura bagātinātājus esat izmēģinājuši, lai mazinātu iekaisuma simptomus? Zivju eļļu? Kurkumu? CBD? (Lai gan visiem šiem preparātiem ir atšķirīga loma iekaisuma reakcijā, tie visi var būt noderīgi, kad runa ir par hiperaktīvas imūnsistēmas vai iekaisuma reakcijas nomierināšanu. Pārliecinieties, ka lietojat pietiekamā daudzumā tikai augstas kvalitātes zīmolus.). Mana pieeja šai jomai ir daudzu gadu garumā pētīta un sadarbībā ar speciālistiem ļoti labi orientējos grābekļos, par to esmu rakstījis citā rakstā, kāpēc uztura bagātinātāji. Papildus vari papētīt jomu, ko jau senāk esmu apkopojis par uztura nozīmi.
- Kā jūs mazināt fiziskās sāpes, kas rodas, vingrojot? (Dabiski pretiekaisuma ieradumi, piemēram, karstuma un aukstuma terapija, masāža, kiropraktiķa apmeklējumi, putu rullēšana un kompresijas zābaki ir lieliski veidi, kā dabiski izskalot ķermeni vai izraisīt veselīgu reakciju uz iekaisumu. Lietojot daudz pretiekaisuma medikamentu, var panākt tūlītēju efektu sāpju mazināšanai, taču tie var bojāt zarnu gļotādu, izraisot vēl hroniskākas iekaisuma problēmas. Nepaļaujieties uz šāda veida bezrecepšu medikamentiem, lai izārstētu iekaisumu vai sāpes. Vispirms noskaidrojiet cēloņus un ķerieties pie tiem.)
Iekaisuma termini
- Patogēns: kaitīgs mikrobs, piemēram, baktērija, vīruss, parazīts vai sēnīte.
- Antigēns: patogēns vai viela, ko organisms uztver kā svešu iebrucēju vai apdraudējumu.
- Citokīni: iekaisuma savienojumi, ko izdala baltie asinsķermenīši.
- Iedzimta imunitāte: organisma pirmā aizsardzības līnija, kas ir vispārēja un nespecifiska.
- Adaptīvā imunitāte: organisma specifiskāka, otrā aizsardzības līnija.
- Antivielas: olbaltumvielas, kuru uzdevums ir identificēt un piesaistīt konkrētu antigēnu.
“Labs” vai akūts iekaisums
Iekaisums ir dabiska imūnsistēmas reakcija, kuras mērķis ir uzturēt organismu veselīgu. Patiesībā īslaicīgs jeb akūts iekaisums mums ir nepieciešams, lai izdzīvotu, cīnītos pret svešķermeņiem un dziedinātu organismu. Svešķermeņi ir patogēni (kaitīgi mikrobi), piemēram, baktērijas un vīrusi, fiziski objekti, piemēram, šķembas, un savienojumi, piemēram, ķīmiskas vielas un toksīni. Kopumā šos svešķermeņus sauc par antigēniem.
Iekaisums ir dabiska imūnsistēmas reakcija, kuras mērķis ir saglabāt organisma veselību. Patiesībā īslaicīgs vai akūts iekaisums mums ir nepieciešams, lai izdzīvotu, cīnītos pret svešķermeņiem un dziedinātu organismu. -Karolīna Viljamsa, PhD
Kad imūnsistēma konstatē antigēnu, tā izraisa iekaisuma reakciju, nosūtot baltos asinsķermenīšus uz uzbrukuma vietu un izdalot iekaisuma savienojumus, ko sauc par citokīniem. Pēc tam notiek balto asinsķermenīšu un citokīnu uzbrukums, lai atbrīvotos no antigēna vai traumas gadījumā apturētu papildu audu bojājumus un palīdzētu asins recēšanu. Līdzīgi kā īstā kaujā, arī šajā gadījumā ir daži blakus bojājumi, bet makrofāgi, balto asinsķermenīšu veids, rūpējas par bojājumiem un likvidē gružus, kad situācija ir kontrolēta. Pamanāmas pazīmes ir pietūkums, sāpes, apsārtums, drudzis vai strutas, kas ātri uzliesmo, bet izzūd, kad uzbrukums un iekaisuma reakcija izzūd.
Šo akūto reakciju sauc par iedzimto imunitāti, un tā ir organisma plašā, pirmā aizsardzības līnija. Kad iedzimtajai atbildes reakcijai nepieciešama papildu palīdzība, organisma adaptīvā imūnā atbilde (daudz mērķtiecīgāka aizsardzība pret konkrēto antigēnu, kas uzbrūk organismam) iesaistās un mobilizē baltos asinsķermenīšus, ko sauc par B un T šūnām. B šūnas ražo antivielas (olbaltumvielas, kas paredzētas, lai identificētu un uzbruktu konkrētam antigēnam), bet T šūnas uzbrūk antigēniem tieši un izdala papildu citokīnus. Notiek vēl viena iekaisuma cīņa, līdzīga iedzimtajai aizsardzībai, bet sarežģītāka, lai atbrīvotu organismu no antigēna. Dažkārt var būt nepieciešamas antibiotikas vai citi ārstēšanas līdzekļi, lai palīdzētu dziedināšanas procesam, bet kopējā reakcija ir akūta un lēnām izzūd.
“Laba” iekaisuma atslēga ir tā, ka tas ir akūts; iekaisuma reakcija izzūd, tiklīdz antigēns ir iznīcināts. Tas ir ļoti svarīgi vispārējai veselībai divu galveno iemeslu dēļ:
- Pēc akūtā iekaisuma izzušanas imūnsistēma var ātri “atvilkt elpu” un atpūsties, kas ir nepieciešams imūnsistēmas veselības uzturēšanai. Šis īsais pārtraukums ļauj imūnsistēmai turpmāk darboties efektīvi un ar pilnu jaudu.
- Šo kauju laikā imūnsistēmas artilērijas (balto asinsķermenīšu vai paaugstināta cirkulējošo citokīnu līmeņa) draudzīgā uguns kaitē dažām veselām blakus esošajām šūnām. Tā kā akūtā iekaisuma reakcija tomēr ir īsa jeb akūta, ievainojumi ir nelieli, īpaši attiecībā uz vispārējo veselības stāvokli. Tomēr veselām šūnām nodarītais kaitējums uzkrājas, ja reakcija turpinās, tāpēc ilgtermiņa iekaisums ir tik kaitīgs.
“Slikts” vai hronisks iekaisums
Hronisks iekaisums rodas tad, ja ir izraisīta iekaisuma reakcija, kas neatrisinās un nepazūd. Tā vietā tas saglabājas. Hroniska iekaisuma problēma ir tā, ka nepārtrauktā iekaisuma reakcija lēnām novājina imūnsistēmu, tāpēc tā kļūst mazāk efektīva cīņā pret antigēniem, ar kuriem saskaramies ikdienā (piemēram, patogēniem, kas izraisa saaukstēšanos vai gripu).
Tā arī kļūst neregulēta un hiperreaktīva uz vides un dzīvesveida faktoriem. Tie ir tādi faktori kā toksīni pārtikā un ūdenī, iekaisumus izraisoši pārtikas produkti, nepietiekams miegs, mazkustīgs dzīvesveids un nekontrolēts vai ilgstošs stress.
Dažreiz hronisks iekaisums rodas, ja antigēns ir izturīgs pret antivielu un antibiotiku uzbrukumiem. Tā tas ir dažu baktēriju un vīrusu gadījumā. Tomēr lielāko daļu hronisku iekaisumu mūsdienās izraisa vides iedarbības un dzīvesveida faktoru kombinācija. Disregulēta, paaugstinātas jutības imūnsistēma šos faktorus var uztvert kā antigēnus vai kairinātājus, kas izraisa, saasina un saasina esošo iekaisuma reakciju. Un, tā kā tie ir tādi konstanti faktori, tie izveido zemu hroniska iekaisuma līmeni, kas saglabājas, līdz tiek veiktas izmaiņas dzīvesveidā.
…lielāko daļu hronisku iekaisumu mūsdienās izraisa vides iedarbības un dzīvesveida faktoru kombinācija. -Carolyn Williams, PhD, RD
Lai gan nekas no tā nav labi, lielāka problēma ir tā, ka imūnsistēma nav atdalīta vai nodalīta no pārējā organisma. Gan nervu, gan endokrīnā sistēma ir cieši saistītas ar imūnsistēmu, jo, lai uzturētu homeostāzi, katra sistēma ir atkarīga no mijiedarbības ar abām pārējām. Hronisks iekaisums ir sava veida imūnās sistēmas disregulācijas traucējums, tāpēc, tam attīstoties, tas izraisa nervu un endokrīnās sistēmas atbildes reakciju izmaiņas, kas pēc tam sāk radīt iekaisuma efektu sniega bumbu, kas izraisa šūnu un audu bojājumus. Imūnregulācijas traucējumi kopā ar vides toksīniem un dzīvesveida kairinātājiem veicina gēnu ekspresiju. Tas attiecas uz noteiktu ģenētisko variantu aktivizēšanos, kas arī var izraisīt šūnu bojājumus un “ieslēgt” gēnus, uz kuriem jums var būt nosliece, piemēram, uz autoimūnām slimībām.
Hronisks iekaisums ir sava veida imūnās sistēmas disregulācijas traucējumi… tas izraisa nervu un endokrīnās sistēmas reakciju izmaiņas, kas pēc tam sāk radīt iekaisuma efektu sniega bumbu, kas izraisa šūnu un audu bojājumus. -Carolyn Williams, PhD, RD
Pievērsiet uzmanību zarnu un smadzeņu savienojumam – tas var veicināt jūsu trauksmi un gremošanas problēmas, un hronisko iekaisumu.
- Zarnu un smadzeņu savienojums nav joks; tas var saistīt trauksmi ar kuņģa problēmām un otrādi. Vai jums kādreiz ir bijusi “zarnu graujoša” pieredze? Vai noteiktas situācijas liek jums “just sliktu dūšu”? Vai esat kādreiz sajutuši “tauriņus” savā vēderā? Mēs izmantojam šos izteicienus kāda iemesla dēļ. Kuņģa-zarnu trakts ir jutīgs pret emocijām. Dusmas, nemiers, skumjas, pacilātība — visas šīs sajūtas (un citas) var izraisīt simptomus zarnās.
- Smadzenes tieši ietekmē kuņģi un zarnu darbību. Piemēram, pati doma par ēšanu var atbrīvot kuņģa sulu, pirms ēdiens tur nonāk. Šis savienojums darbojas abos virzienos. Traucējušās zarnas var nosūtīt signālus smadzenēm, tāpat kā satrauktas smadzenes var sūtīt signālus zarnām. Tāpēc cilvēka kuņģa vai zarnu darbības traucējumi var būt trauksmes, stresa vai depresijas cēlonis vai rezultāts. Tas ir tāpēc, ka smadzenes un kuņģa-zarnu trakta (GI) sistēma ir cieši saistītas.
- Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad persona piedzīvo kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus bez acīmredzama fiziska iemesla. Šādiem funkcionāliem GI traucējumiem ir grūti mēģināt izārstēt satrauktas zarnas, neņemot vērā stresa un emociju lomu.
- Specifisku šķiedrvielu pievienošana ikdienas uzturam ir neatņemam ikdienas sastāvdaļa. Sīkāk paskaties te.
Mīti un maldi par iekaisumu
1. mīts: Iekaisums ir mūsdienu slimību pamatā. Tā ir taisnība, ka iekaisums pavada vairākas hroniskas slimības. Un daudzu slimību gadījumā iekaisuma kontrole ir svarīga ārstēšanas sastāvdaļa. Taisnība ir arī tas, ka nekontrolēts iekaisums veicina ilgtermiņa veselības problēmas. Taču ne vienmēr ir skaidrs, ka iekaisums ir tiešais slimības cēlonis.
2. mīts. Jūs zināt, kad ir iekaisums. Dažos gadījumos tā ir taisnība. Piemēram, cilvēki ar reimatoīdo artrītu zina, kad viņu locītavas ir iekaisušas, jo viņiem ir vairāk sāpju, pietūkums un stīvums. Taču iekaisuma veids, kas novērojams, piemēram, aptaukošanās, diabēta vai sirds un asinsvadu slimību gadījumā, nerada specifiskus simptomus tāpēc tas ir slēptais iekaisums. Hroniskam iekaisumam ir galvenā loma dažās no mūsdienu vissarežģītākajām slimībām, tostarp reimatoīdā artrīta, vēža, sirds slimību, diabēta, astmas un pat Alcheimera slimības gadījumā.
2. mīts. Pretiekaisuma diētas vai daži pārtikas produkti (mellenes! kāposti! ķiploki!) novērš slimības, nomācot iekaisumu. Lai gan ir taisnība, ka daži pārtikas produkti un diētas ir veselīgākas par citiem, nav skaidrs, vai to priekšrocības ir saistītas ar iekaisuma mazināšanu. Pāreja no tipiskas Rietumu diētas uz “pretiekaisuma diētu” (piemēram, Vidusjūras diētu) uzlabo veselību vairākos veidos un tas ir fakts. Pat ja jūs varētu pilnībā novērst iekaisumu – atvainojiet, tas nav iespējams -, jūs to nevēlētos. Ja apspiežat iekaisumu, jūs kļūstat neaizsargāti pret nāvējošām infekcijām. Jūsu organisms nevarētu efektīvi reaģēt uz alergēniem un toksīniem vai atgūties pēc traumām. Tāpēc ir svarīgi pieņemt veselīga dzīvesveida praksi, lai kontrolētu hronisku iekaisumu un minimizēt visus riskus, kas saistīti ar iekaisuma rašanās iemesliem.
Kā omega6/omega3 līdzvsars palīdz novērst iekaisumu?
Omega-3 taukskābes ir polinepiesātinātie tauki, kuriem ir būtiska nozīme cilvēka veselībā, jo tie piedalās dažādos bioķīmiskos procesos un procesos, kā arī modulē gēnu ekspresiju visa mūža garumā. Omega-3 taukskābes ir augu izcelsmes alfa-linolēnskābe (ALA) un jūras izcelsmes eikozapentaēnskābe (EPA) un dokozaheksaēnskābe (DHA). Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka omega-3 taukskābes var novērst vai mazināt simptomus, kas saistīti ar hroniskām veselības problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām[1], neirodeģeneratīvām slimībām[2] un reimatoīdo artrītu[3], kā arī var labvēlīgi ietekmēt ar novecošanu saistītu slimību ārstēšanu. Avots, no raksta.
“Cilvēki ar visaugstāko omega-3 līmeni, salīdzinot ar zemāko, ir par aptuveni 15 procentiem mazāka iespējamība priekšlaicīgai nāvei […], un tas ir atkarīgs no devas: jo lielāks omega-3 līmenis, jo mazāks risks.” – Dr. Bill Harris, 68. Sērija podcasts.
Omega-3 taukskābēm ir izšķiroša nozīme cilvēka veselībā, un tās var labvēlīgi ietekmēt ar hroniskiem veselības traucējumiem saistītu simptomu uzlabošanos un ar novecošanu saistītu slimību apkarošanu. Patiesībā omega-3 taukskābju uzņemšana pietiekamā daudzumā, iespējams, ir viena no vissvarīgākajām – un izpildāmākajām – lietām, ko varat darīt savas veselības labā. Lūk, kāpēc:
- Zems omega-3 līmenis ir viens no sešiem galvenajiem nāves cēloņiem, ko var novērst, – līdzās smēķēšanai, augstam asinsspiedienam un aptaukošanās gadījumiem.
- Augsts omega-3 līmenis var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku par veseliem 25 procentiem.
- Omega-3 savienojumu lietošana ir saistīta ar papildu pieciem dzīves ilguma gadiem, kas ir līdzvērtīgi smēķēšanas atmešanai.
Lai gan omega-3 vielas, iespējams, ir vislabāk zināmas ar savu kardioprotektīvo iedarbību, omega-3 vielām ir arī daudz mazāk zināmu (un pat pārsteidzošu) iedarbību uz organismu.
- Uztur muskuļu masu vecumdienās – galu galā uzlabojot vielmaiņu.
- stiprina imūnsistēmas darbību, samazinot autoimūno traucējumu un infekcijas slimību risku.
- uzlabo grūtniecības iznākumu, tostarp samazina priekšlaicīgu dzemdību risku.
- mazina gaisa piesārņojuma kaitīgo ietekmi, saglabājot smadzeņu tilpumu.
- uzlabo bērnu lasītprasmi, uzvedību un izpildfunkcijas – uzsverot mātes omega-3 vitamīnu statusa nozīmi grūtniecības un zīdīšanas laikā.
- Veicināt neirogēzi – saglabāt smadzeņu mikrostruktūras integritāti novecošanas laikā.
Taču viens no interesantākajiem aspektiem par omega-3 vielām ir to spēja novērst iekaisumu. Ķermeņa iekaisuma procesi ir svarīgi mūsu izdzīvošanai. Tomēr tikpat svarīgi ir šos procesus izslēgt. Tieši šajā ziņā omega-3 patiešām spīd. Unikālas molekulas, kas veidojas omega-3 metabolisma laikā un ko sauc par specializētiem proresolventiem mediatoriem, būtībā izslēdz iekaisuma reakciju vajadzīgajā brīdī, lai tā neturpinātos. Ja omega-3 koncentrācija asinīs nav augsta, iekaisuma reakcija var paildzināties, tādējādi palielinot daudzu slimību risku.
Šajā labi izpētītajā rakstā aplūkoti arī daži praktiski aspekti, kas saistīti ar omega-3 uztura bagātinātāju lietošanu. Tajā detalizēti aprakstīti…
- Dozēšana un sastāvs – tostarp labākie avoti un biopieejamība.
- omega-3 koncentrācijas mērījumiem asinīs un omega-3 indeksa zinātnisko vērtību, kas ir spēcīgs sirds slimību prognozēšanas rādītājs, līdzīgi kā citi labi zināmi riska faktori.
- Nesakritību novēršana omega-3 pētījumu zinātniskajos atklājumos.
- Mana pieeja ikdienā ir iekļaut 1-2 grammus omega 3 DHA un EPA apjomu. Bet svarīgi ir nevis lietot, bet uztaisīt arī asins testu, lai pārliecināties, ka tas, ko Tu lieto dod rezutlātu. Izmanto iespēju pieteikties uz īsu sarunu, kur varu padalīties ar savu pieredzi hronisko iekaisumu vadībā!
Omega-3 indekss – ieguvums sabiedrības veselībai. Asins aina. Lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju (97% procentiem) ir zema omega-3 koncentrācija sarkano asins šūnu membrānās. Zinot, kāds ir jūsu personīgais omega-3 līmenis, varat pieņemt pamatotus lēmumus par to, cik daudz omega-3 jums katru dienu ar uztura un uztura bagātinātāju palīdzību nepieciešams optimālai veselībai. Skandināvu radīta pieeja piedāvā ne tikai produktu, bet sadarbībā ar neatkarīgu laboratoriju pārliecināties par omega3 indeksu asinīs, izmantojot mājās veicamu sausā asins parauga testu no pirksta. Ja esi ticis tik tālu, tad Tev visdrīzāk interesē tas, ko esmu apkopojis?! Izmanto iespēju sazvanīties ar mani, iespējams, ka es varēšu Tev palīdzēt arī sakārtot šīs jomas. Papildus paskaties rakstu par omega3 un to nepieciešamību.
