Blogs-LV
Veselība Preventīvā medicīna

Ko ēst, lai pārvarētu vēzi?

Vēzis ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē, un dažādi tā veidi skar dažādas ķermeņa daļas. Lai gan nav droša veida, kā novērst vēzi, pētījumi liecina, ka daži dzīvesveida un uztura paradumi var samazināt risku saslimt ar šo slimību. Šajā rakstā es apkopošu secinājumus, kas gūti videointervijā ar Fredu Evrāru, kurš četru mēnešu laikā veiksmīgi samazināja 10 cm lielu audzēju resnajā zarnā līdz nullei, izmantojot īpašas uztura un dzīvesveida izmaiņas. Viņš uzsver veselīgas ketogēnās diētas un periodiskas badošanās nozīmi vēža profilaksē un iespējamā vēža izārstēšanā, kā arī dažu pārtikas produktu un uztura bagātinātāju potenciālo labumu. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šajā rakstā aplūkotie ieteikumi nav paredzēti diagnozes noteikšanai vai medicīniskās aprūpes aizstāšanai, un pirms jebkādu izmaiņu veikšanas savā uzturā vai dzīvesveidā ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
https://youtu.be/v2GYRmltz4g
Šajā intervijā Freds Evrards stāsta par diētu, kuru viņš ievēroja, lai četru mēnešu laikā samazinātu 10 cm lielu audzēju resnajā zarnā līdz nullei. Viņš uzsver veselīgas ketogēnās diētas un periodiskas badošanās nozīmi vēža profilaksē un, iespējams, arī ārstēšanā. Viņš runā arī par konkrētiem pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem, kas var palīdzēt cīņā ar vēzi, tostarp kurkumīnu, brokoļu kāpostiem un sēnēm.

20 atklājumu saraksts:

  1. Ketogēnā diēta var būt efektīva vēža profilaksē un, iespējams, arī ārstēšanā.
  2. Arī periodiska badošanās var būt noderīga vēža profilaksei un, iespējams, vēža ārstēšanai.
  3. Kurkumīnam var būt pretvēža īpašības.
  4. Brokoļu kāposti satur sulforafānu, kam var būt pretvēža iedarbība.
  5. Sēnes satur savienojumus, kam var būt pretvēža iedarbība.
  6. Augsts šķiedrvielu saturs uzturā var labvēlīgi ietekmēt vēža profilaksi.
  7. Izvairīšanās no pārstrādātiem pārtikas produktiem un cukura var palīdzēt novērst vēzi.
  8. D vitamīna trūkums var palielināt vēža risku.
  9. Pietiekams miega daudzums ir svarīgs vispārējai veselībai, tostarp vēža profilaksei.
  10. Fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst vēzi.
  11. Stresa samazināšana var palīdzēt novērst vēzi.
  12. Veselīga svara uzturēšana var palīdzēt novērst vēzi.
  13. Vēža profilaksei var palīdzēt pietiekams saules gaismas daudzums.
  14. Izvairīšanās no vides toksīniem var palīdzēt novērst vēzi.
  15. Nesmēķēšana var palīdzēt novērst vēzi.
  16. Alkohola lietošana mērenā daudzumā, ja vispār to lieto, var palīdzēt novērst vēzi.
  17. Vēža profilaksei var palīdzēt daudzveidīgs uzturs ar dažādiem augļiem un dārzeņiem.
  18. Fermentētu pārtikas produktu lietošana var palīdzēt novērst vēzi.
  19. Ar antioksidantiem bagātu pārtikas produktu lietošana var palīdzēt novērst vēzi.
  20. Omega-3 taukskābju lietošana var palīdzēt novērst vēzi.

10 svarīgākie punkti:

  1. Ketogēnā diēta un periodiska badošanās var efektīvi novērst un, iespējams, novērst vēzi.
  2. Konkrēti pārtikas produkti un uztura bagātinātāji, piemēram, kurkumīns, brokoļu kāposti un sēnes, var būt ar pretvēža iedarbību.
  3. Vēža profilaksei var palīdzēt diēta ar lielu šķiedrvielu daudzumu, izvairīšanās no pārstrādātiem pārtikas produktiem un cukura, kā arī pietiekams miega daudzums.
  4. Vēža profilaksei var palīdzēt arī fiziskās aktivitātes, stresa mazināšana, veselīga svara uzturēšana un pietiekams saules gaismas daudzums.
  5. Izvairīšanās no vides toksīniem, smēķēšanas un mērena alkohola lietošana (ja vispār) var palīdzēt novērst vēzi.
  6. Vēža profilaksei var palīdzēt arī daudzveidīga uztura lietošana, kurā ir dažādi augļi un dārzeņi, raudzēti produkti, antioksidantiem bagāti produkti un omega-3 taukskābes.
  7. Pirms jebkādu izmaiņu ieviešanas uzturā vai dzīvesveidā ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
  8. Šajā intervijā aplūkotie ieteikumi nav paredzēti diagnozes noteikšanai vai medicīniskās aprūpes aizstāšanai.
  9. Lai pilnībā izprastu uztura un dzīvesveida nozīmi vēža profilaksē un ārstēšanā, ir nepieciešami papildu pētījumi.
  10. Individuālā reakcija uz dažādām diētām un dzīvesveida izmaiņām var atšķirties.

Svarīgākās stratēģijas:

  1. Veselīga ketogēnā diēta un periodiska badošanās.
  2. Īpašu pārtikas produktu un uztura bagātinātāju, kuriem var būt pretvēža iedarbība, piemēram, kurkumīna, brokoļu kāpostu un sēņu, lietošana.
  3. Nodrošināt pietiekamu šķiedrvielu uzņemšanu un izvairīties no pārstrādātiem pārtikas produktiem un cukura.
  4. Pietiekami daudz gulēt, vingrot, samazināt stresu un uzturēt veselīgu svaru.
  5. Izvairīšanās no vides toksīniem, nesmēķēšana un mērena alkohola lietošana (ja vispār).
  6. Daudzveidīga uztura lietošana ar dažādiem augļiem un dārzeņiem, raudzētiem pārtikas produktiem, antioksidantiem bagātiem pārtikas produktiem un omega-3 taukskābēm.
  7. Pirms jebkādu izmaiņu veikšanas konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
https://youtu.be/VBhD7N0qRbg
Šajā videoklipā runātājs stāsta par badošanās nozīmi vēža profilaksē un vispārējās veselības uzlabošanā. Viņš iesaka regulāri ievērot periodisku badošanos, tostarp vienu ēdienreizi dienā, 48 stundu gavēni reizi nedēļā un septiņu dienu gavēņus reizi mēnesī, kā arī regulāri lietot B grupas vitamīnus, mikroelementus un pusotru tējkaroti jūras sāls dienā. Viņš skaidro, ka badošanās var kavēt vēža šūnu augšanu, izslēdzot mtor anabolisko efektu un samazinot igf, veicinot autofāgiju, lai pārstrādātu bojātās šūnas, radot jaunas cilmes šūnas imūnsistēmai un samazinot iekaisumu. Viņš arī uzsver, ka ir svarīgi ēst veselīgu uzturu, pietiekami daudz gulēt un pārvaldīt stresu.

10 svarīgākie atklājumi:

  1. Pats svarīgākais vēža profilakses pasākums ir badošanās.
  2. Badošanās var kavēt vēža šūnu augšanu, izslēdzot mtor un igf.
  3. Badošanās veicina autofāģiju, lai pārstrādātu bojātās šūnas.
  4. Badošanās rada jaunas cilmes šūnas imūnsistēmai.
  5. Badošanās mazina iekaisumu.
  6. Veselīgs uzturs ir svarīgs vēža profilaksei.
  7. Vēža profilaksei ir svarīgi pietiekami daudz gulēt.
  8. Vēža profilaksei ir svarīgi pārvaldīt stresu.
  9. Badošanās nav ieteicama visiem, tostarp grūtniecēm vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un cilvēkiem ar noteiktām saslimšanām.
  10. Pirms sāciet gavēt, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.
Badošanās var būt efektīvs līdzeklis vēža profilaksei un vispārējās veselības uzlabošanai. Tomēr ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, pirms sākt jebkuru badošanās protokolu, jo tas nav piemērots visiem un var mijiedarboties ar dažiem medikamentiem. Papildus gavēšanai vēža profilaksei svarīga ir ne tikai veselīga diēta, pietiekams miegs un stresa kontrole.
https://youtu.be/539UQ-6wC3g
Šajā video ir aplūkots zemāks saslimstības ar vēzi līmenis Tuvajos Austrumos un salīdzināts ar citiem pasaules reģioniem. Tajā norādīts, ka Tuvajos Austrumos ir augsts cukura patēriņš, tomēr vēža saslimstības rādītāji salīdzinājumā ar citām valstīm ir zemāki. Tekstā izteikts pieņēmums, ka tas varētu būt saistīts ar tādiem faktoriem kā Ramadāna laikā praktizētais gavēnis, kas var palīdzēt nomākt vēža šūnas un veicināt autofāģiju, lai pārstrādātu bojātās šūnas. Tekstā minēti arī citi iespējamie veicinošie faktori, piemēram, kurkuma lietošana, vīraka lietošana un noteiktu veidu baktēriju klātbūtne šajā reģionā.

Svarīgākie atklājumi:

  1. Tuvajos Austrumos ir zemāks saslimstības ar vēzi līmenis, salīdzinot ar citām pasaules daļām, neskatoties uz lielo cukura patēriņu.
  2. Ramadāna laikā praktizētais gavēnis var palīdzēt novērst vēzi, izsalstot vēža šūnas un veicinot autofāziju.
  3. Kurkuma patēriņš Tuvajos Austrumos var veicināt zemāku saslimstību ar vēzi.
  4. Tuvajos Austrumos vīraka lietošana var būt ar pretvēža iedarbību.
  5. Noteiktu baktēriju veidu klātbūtne Tuvajos Austrumos var veicināt zemāku vēža saslimstību.
  6. Tuvajos Austrumos vēža gadījumu skaits ir zemāks salīdzinājumā ar tādām valstīm kā Austrālija, Īrija, Ungārija un Amerikas Savienotās Valstis.
  7. Saūda Arābijā, Jemenā, Omānā, Katarā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Kuveitā vēža saslimstības rādītāji ir zemāki salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pasaulē.
  8. Ramadāna laikā gavēņa laikā vienu mēnesi no saullēkta līdz saulrietam ir jāatturas no ēdiena un dzērieniem.
  9. Vēža šūnās ir vairāk insulīna
Video ir aplūkota organisma aizsardzības sistēmu nozīme labas veselības uzturēšanā un hronisku slimību profilaksē. Šīs aizsardzības sistēmas ietver imūnsistēmu, antioksidantu sistēmu, iekaisuma sistēmu, ģenētisko sistēmu un zarnu mikrobiomu. Tādi faktori kā uzturs, stress un toksīni var ietekmēt šo sistēmu darbību un veicināt hronisku slimību attīstību. Lai saglabātu labu veselību, ir svarīgi atbalstīt organisma aizsargsistēmas, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, tostarp sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, stresa pārvaldību un izvairīšanos no toksīniem. Omega-3 vielām, kas atrodamas treknās zivīs, riekstos un sēklās, piemīt pretiekaisuma īpašības, un tās var palīdzēt samazināt hronisku iekaisumu.
  1. Omega-3 var pagarināt mūža ilgumu par 4,7 gadiem.
  2. Veselība nav tikai slimības neesamība, bet gan organisma grūti iebūvētu aizsardzības sistēmu rezultāts.
  3. Organismā ir piecas aizsardzības sistēmas, kas darbojas, lai novērstu slimības: imūnsistēma, antioksidantu sistēma, iekaisuma sistēma, ģenētiskā sistēma un zarnu mikrobioms.
  4. Ja šīs aizsardzības sistēmas darbojas labi, organisms spēj novērst un labot bojājumus, uzturēt homeostāzi un pielāgoties stresam.
  5. Hroniskas slimības bieži rodas, ja organisma aizsardzības sistēmas nedarbojas pareizi.
  6. Profilakse ir efektīvāka nekā ārstēšana, lai saglabātu labu veselību.
  7. Vides faktori, piemēram, uzturs, stress un toksīni, var ietekmēt organisma aizsardzības sistēmas un izraisīt hroniskas slimības.
  8. Lai saglabātu labu veselību, ir svarīgi atbalstīt organisma aizsardzības sistēmas, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, tostarp sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, stresa kontroli un izvairīšanos no toksīniem.
  9. Zarnu mikrobiomam ir būtiska loma organisma aizsardzības sistēmās, un to var ietekmēt uzturs un dzīvesveida faktori.
  10. Iekaisums ir dabiska organisma aizsardzības sistēmu reakcija, taču hronisks iekaisums var veicināt hronisku slimību attīstību.
  11. Omega-3 vielām piemīt pretiekaisuma īpašības, un tās var palīdzēt samazināt hronisku iekaisumu.
  12. Omega-3 ir atrodamas treknās zivīs, riekstos un sēklās, kā arī tās var lietot uztura bagātinātāju veidā.
  13. Ķermeņa aizsardzības sistēmas ir savstarpēji saistītas un darbojas kopā, lai uzturētu labu veselību.
  14. Ķermeņa aizsardzības sistēmas var ietekmēt ģenētika, taču arī dzīvesveidam un vides faktoriem ir būtiska nozīme veselības uzturēšanā.
  15. Veselīgs uzturs ir svarīgs organisma aizsardzības sistēmu uzturēšanai, un tajā jāiekļauj dažādi pilnvērtīgi pārtikas produkti, tostarp dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti un augu izcelsmes olbaltumvielas.
  16. Fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzlabot organisma aizsardzības sistēmas, mazinot iekaisumu, uzlabojot imūnsistēmas darbību un atbalstot zarnu mikrobiomu.
  17. Lai uzturētu organisma aizsargsistēmas, ir svarīgi pārvaldīt stresu, un to var panākt, izmantojot tādas metodes kā apzinātība, meditācija un joga.
  18. Izvairīšanās no toksīniem, piemēram, pesticīdiem un ķīmiskām vielām, var palīdzēt.
https://youtu.be/z6U2SAv6RwE
Papildus izpētes avoti:
https://aacrjournals.org/cancerdiscovery/article/12/1/90/675618/Fasting-Mimicking-Diet-Is-Safe-and-Reshapes
https://www.theguardian.com/science/2022/oct/16/ultra-processed-food-unhealthier-harder-to-avoid-than-you-thought

Aicinājums

Vai vēlaties mainīt dzīvesveidu, lai uzlabotu savu veselību un labsajūtu? Es konsultēju veselības dzīvesveida jautājumos, lai Tev palīdzētu un sasniegtu veselības mērķus. Piedāvāju bezmaksas ievadkonsultāciju, lai pārrunātu veselības un labsajūtas vajadzības un to, ko mēs ar to varam iesākt. Šī zvana laikā Tev būs iespēja uzzināt vairāk par iespējamiem risinājumiem un turpmaķo darba procesu. Lai ieplānotu savu ievadkonsultāciju veselības koučinga jautājumos, lūdzu, piesakies šajā saitē.