Cerība ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa, bet tā bieži kļūst par ilūziju, kas nepalīdz tikt galā ar realitātes izaicinājumiem. Kāpēc cilvēki tik bieži balstās cerībā, nevis stratēģijā? Kas mudina viņus dzīvot pašplūsmā, nevis gatavoties krīzēm? Šajā rakstā apskatīsim cerības saknes cilvēka psiholoģijā, tās izpausmes zemapziņā un latviešu tautas gudrības par cerības iluzoro dabu. Visbeidzot, piedāvāsim praktiskus padomus, kā mainīt savu domāšanu un sagatavoties dzīves pārbaudījumiem.
Kāpēc cilvēki cer?
Cilvēki cer, jo cerība ir psiholoģisks mehānisms, kas palīdz saglabāt emocionālo stabilitāti grūtos brīžos. Tā ir saistīta ar mūsu zemapziņu un evolūcijas gaitā izveidojusies kā rīks, kas motivē izdzīvošanu pat tad, ja situācija šķiet bezcerīga. Cerība ir kā drošības tīkls, kas cilvēkiem dod pārliecību, ka “kaut kas” notiks vai mainīsies uz labo pusi, pat ja paši nav aktīvi šīs pārmaiņas veicinājuši.
Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki cer:
- Zemapziņas pašsaglabāšanās instinkts: Kad saskaramies ar izaicinājumiem, cerība palīdz mazināt trauksmi un bailes no nākotnes.
- Kultūras un sabiedrības ietekme: Daudzās kultūrās, arī latviešu, tiek uzsvērts optimisms un ticība labākai nākotnei, neatkarīgi no pašreizējām grūtībām.
- Atbildības pārnešana: Cerība ļauj cilvēkiem izvairīties no atbildības, jo tā paredz, ka ārējie spēki – liktenis, veiksme vai citi cilvēki – atrisinās problēmas viņu vietā.
Kur sakņojas šāda domāšana?
Šāda domāšana bieži sakņojas bērnībā un audzināšanā. Ja cilvēks aug vidē, kur problēmas tiek ignorētas vai risinātas spontāni, viņš var iemācīties paļauties uz ārējiem faktoriem, nevis pašam plānot un rīkoties. Tāpat sociālie un kultūras faktori veicina cerības kā pasīvā risinājuma pieņemšanu.
- Zemapziņas loma: Zemapziņa darbojas kā filtrs, kas izvēlas emocionāli vieglākas atbildes uz problēmām. Cerība ir viens no šiem vieglajiem risinājumiem, jo tā pieprasa maz aktīvas darbības.
- Izvairīšanās no neērtām patiesībām: Dažreiz cilvēki izvēlas cerēt, jo baidās saskarties ar realitāti. Atzīt problēmu nozīmē arī uzņemties risku, ka neizdosies to atrisināt.
Kāpēc cilvēki negatavojas krīzēm, bet cer?
Cilvēki negatavojas krīzēm vairāku iemeslu dēļ:
- Cerības ilūzija: Cilvēki uzskata, ka “viss pats no sevis atrisināsies”. Tas ir neproduktīvs domāšanas modelis, kas ignorē faktu, ka dzīvē nepieciešams plānot un strādāt.
- Īstermiņa domāšana: Daudzi dzīvo mirkļa emocijās un neanalizē nākotnes iespējamos riskus.
- Emocionālā diskomforta izvairīšanās: Sagatavošanās krīzēm bieži prasa pieņemt neērtus lēmumus, piemēram, ietaupīt naudu vai apgūt jaunas prasmes. Tas ir emocionāli smagāk nekā vienkārši cerēt.
- Pārliecības trūkums: Dažkārt cilvēkiem trūkst ticības savām spējām kontrolēt savu nākotni, tāpēc cerība kļūst par alternatīvu rīcībai.
Latviešu tautas gudrības par cerību
Latviešu tautas teicienos bieži atspoguļojas skeptiska attieksme pret cerību kā pasīvu rīku dzīvē. Daži no šiem teicieniem ir ļoti pamācoši:
- “Cerība – muļķa mierinājums.”
- Šis teiciens norāda, ka cerība bieži ir pašapmāns, kas nomierina, bet nenodrošina reālu risinājumu.
- “Kas cerībā dzīvo, tas ar tukšām rokām mirst.”
- Šeit izteikta doma, ka cerība bez darbības nenes augļus. Dzīvei ir vajadzīga aktīva iesaiste un plānošana.
- “Cerība vien, bet darbi trūkst.”
- Šis teiciens uzsver, ka cerība pati par sevi neko nenozīmē, ja tai neseko konkrēta rīcība.
Kā mainīt domāšanu?
Lai cerība nekļūtu par tukšu ilūziju, cilvēkiem jāmaina attieksme pret dzīves izaicinājumiem. Tālāk minēti soļi, kā to paveikt:
1. Attīstīt stratēģisku domāšanu
- Identificējiet potenciālos riskus nākotnē un izveidojiet rīcības plānu.
- Piemēram, finansiālās drošības jomā – sagatavojiet iekrājumus neparedzētiem gadījumiem.
2. Uzņemties atbildību par savu dzīvi
- Apzinieties, ka jūsu dzīves kvalitāte ir atkarīga no jūsu pašu rīcības.
- Piemērs: ja cerat uz labāku karjeru, izveidojiet attīstības plānu, apgūstiet jaunas prasmes un aktīvi meklējiet iespējas.
3. Praktizēt emocionālo elastību
- Iemācieties tikt galā ar diskomfortu un neizdošanos. Cerība bieži izriet no bailēm no neveiksmēm, bet, pieņemot, ka neveiksmes ir daļa no ceļa uz panākumiem, jūs kļūsiet izturīgāks.
4. Izmantot cerību kā iedvesmu, nevis stratēģiju
- Cerība var būt vērtīga, ja tā motivē rīkoties. Tā ir sākumpunkts, nevis gala punkts.
- Piemēram, cerēt uz labāku veselību nozīmē arī rīkoties – ievērot veselīgu dzīvesveidu, ne tikai gaidīt brīnumus.
5. Plānot, bet pieņemt nenoteiktību
- Plāni ir svarīgi, bet dzīvē vienmēr būs nenoteiktība. Tāpēc ir jāmācās pielāgoties un būt gatavam mainīt virzienu.
Kāda stāvokļa cilvēkam būtu jābūt?
Lai pārvarētu cerības ilūziju un kļūtu par savas dzīves saimnieku, cilvēkam jāattīsta sekojoši stāvokļi:
- Apzinātība: Esiet klātesošs un izprotiet savu pašreizējo situāciju.
- Pašpaļāvība: Ticiet savām spējām un ziniet, ka jūs varat ietekmēt savu nākotni.
- Izturība: Esiet gatavs pieņemt izaicinājumus un pārvarēt tos ar skaidru galvu.
Kā gatavoties dzīves izaicinājumiem?
- Izglītošanās un attīstība
- Apgūstiet prasmes, kas palīdzēs pārvarēt neparedzētas situācijas. Tas var būt finanšu pratība, pirmās palīdzības zināšanas vai emocionālās inteliģences attīstīšana.
- Finansiālā drošība
- Ikrāt naudu un izvairīties no pārmērīgiem tēriņiem.
- Atbalsta tīkla izveide
- Uzturiet labas attiecības ar ģimeni, draugiem un kolēģiem, jo atbalsta sistēma ir būtiska krīzes situācijās. Cilvēki, kuri var paļauties uz citu palīdzību un savstarpēju sadarbību, daudz veiksmīgāk tiek galā ar sarežģītām situācijām.
- Rīcības plānu veidošana
- Sagatavojiet rīcības plānus dažādām iespējamām situācijām, piemēram, dabas katastrofām, ekonomiskām krīzēm vai personīgām problēmām. Šie plāni palīdzēs saglabāt skaidru galvu stresa brīžos.
- Regulāra pašanalīze
- Atvēliet laiku, lai pārdomātu savas dzīves virzienu un iespējamos riskus. Analizējiet, vai jūsu pašreizējās darbības ved uz vēlamajiem mērķiem.
Secinājumi
Cerība, lai arī dabisks un reizēm iedvesmojošs emocionālais mehānisms, nav pietiekams pamats, uz kā būvēt dzīves stratēģiju. Kā liecina latviešu tautas gudrības, cerība bez darbiem ir kā tukšs trauks, kas nespēj nodrošināt cilvēka vajadzības vai pasargāt no grūtībām. Lai veiksmīgi pārvarētu dzīves izaicinājumus, nepieciešama aktīva iesaiste, plānošana un gatavība pieņemt atbildību par saviem lēmumiem.
Dzīvē būtu jācenšas izmantot cerību kā motivācijas instrumentu, bet ne kā galveno stratēģiju. Ar apzinātu domāšanu, atbildības uzņemšanos un plānošanu iespējams ne tikai veiksmīgi tikt galā ar dzīves krīzēm, bet arī veidot jēgpilnu un stabilu nākotni. Tādējādi mēs varam izvairīties no cerības ilūzijas un kļūt par patiesiem savas dzīves arhitektiem.
