Veiksmes meklētāja vs. Izvairīšanās no neveiksmēm prāta stāvoklis

Mēs visi esam dzimuši sapņotāji. Bērnībā mēs apbrīnojam pasauli. Mēs rīkojam tējas ballītes ar iedomātiem draugiem, spēlējam lomu spēles un iztēlojamies sevi kā policistus, ārstus, aktrises vai ugunsdzēsējus. Pieaugot mēs pievēršam uzmanību visam, ko redzam un dzirdam. Un tas ir viens no veidiem, kā veidojas mūsu uzskati par pasauli, dzīvi un mums pašiem. Ja mēs uzaugam degradējošā vidē, kur tiek vērtēts fiksēts domāšanas veids, piemēram, būt “perfektam” un nepieļaut kļūdas, mēs, visticamāk, izaugam ar vēlmi izvairīties no neveiksmēm. No otras puses, ja mēs uzaugam kopā ar vecākiem, kuri mūs mudina uzņemties risku un uztver neveiksmi kā iespēju mācīties un augt, mēs izaugsim ar izaugsmes domāšanu.

Tagad nav kauns apzināties, ka mēs izvairāmies no neveiksmēm. Patiesībā lielākā daļa cilvēku ir tādi. Lielākā daļa no mums jau no mazotnes ir mācīti koncentrēties uz panākumiem un izvairīties no neveiksmēm. Bet kas, ja es jums teiktu, ka neveiksmju meklēšana ir panākumu atslēga? Padomājiet par to: katru reizi, kad mums neizdodas, mēs iemācāmies kaut ko jaunu. Nezinu, kā jūs, bet es nekad neesmu iemācījies neko jaunu un noderīgu, ja man kaut kas nav izdevies. Visas manas mācības ir gūtas no tā, ka manā dzīvē kaut kas ir gājis greizi. Katru reizi es iemācījos kaut ko jaunu un kļuvu mazliet veiksmīgāks. Tātad, ja mums reizēm neizdodas ciest neveiksmi, mēs patiesībā neizpaužam savu potenciālu pilnībā.

Tāpēc ir svarīgi pajautāt sev, no kurienes nāk mūsu pārliecība. Vai mūsu pārliecība ir mūsu pašu pārliecība, vai arī tā ir mūsu vecāku, apkārtējo, kopienas un sabiedrības kopumā pārliecība? Esmu daudz meklējis savu dvēseli un esmu sapratis, ka daži no maniem uzskatiem patiesībā nav manējie. Patiesībā tie ir pretrunā ar to, ko es tagad uzskatu par pareizu man. Piemēram, man ir iedzimta vajadzība pēc pilnības. Tas nāk no manas audzināšanas. Es iemācījos, ka man ir jābūt perfektam bērnam, neuzvedoties sabiedrībā un klausot vecāku teikto. Es skaidri atceros, ka vienmēr, kad mēs uzvedāmies kā parasti bērni, kas neizbēgami izpaudās kā trokšņošana un apkārtējo redzamība, tētis mums veltīja “atbilstošo uzmanību ar acīm”. Un es zināju, ko tas nozīmē: “klusē vai…”. Un es negribēju būt “vai” saņēmējs. Šī vēlme izskatīties perfektam man ir ietekmējusi vairāk reižu, nekā es varu saskaitīt! Es pamazām nojaucu šo barjeru, jo beidzot sapratu, ka tas ir vienīgais veids, kā es varu pilnībā īstenot savu potenciālu. Jo būtība ir tāda, ka mums ir izvēle. Mēs varam turpināt iestrēgt savā kastītē un ticēt tam, ko esam iemācījušies, vai arī varam paši bruģēt savu ceļu.

Tagad paskatīsimies, kur jūs atrodaties. Aplūkojiet tālāk sniegtos apgalvojumus un novērtējiet sevi no 1 līdz 5, kur 1 ir “vispār nekad”, bet 5 – “visbiežāk”. Tā nav precīza zinātne. Nav pareizi vai nepareizi. Tas ir tikai, lai novērtētu, kāda ir jūsu personīgā tendence.

Tagad saskaitiet savu punktu skaitu, un, ja esat ieguvis vismaz 70 punktus, jūs esat tendēts uz uzvedību, kas vērsta uz izvairīšanos no neveiksmēm.

Tagad jūs zināt, kur atrodaties! Pašizpratne ir ceļojuma sākums! Vissvarīgākais, ko jūs tagad varat darīt, ir neidentificēties kā neveiksmju izvairīšanās piekritējam. Nepieņemiet šo etiķeti kā daļu no savas personības. Ir atšķirība starp vārdiem “es esmu neveiksmju izvairīgais” un “man ir tendence iemiesot uzvedību, kas raksturīga cilvēkam, kurš vēlas izvairīties no neveiksmēm”. Atcerieties, ka šie rezultāti ir tikai ir konkrētā brīdī, pamatojoties uz to, kas jums tika mācīts un kam esat izgājis cauri. Skaistākais ir tas, ka tagad, kad jūs zināt, kur esat iekritis, varat veikt nepieciešamās korekcijas, lai mainītu savu domāšanas veidu.

Pastāv ļoti reāli riski, kas saistīti ar uzvedību, kuras dēļ izvairās no neveiksmēm. Acīmredzamākais no tiem ir tas, ka jūs nekad nesasniegsiet pilnu savu potenciālu. Jūs visu atlikušo mūžu būsiet iestrēdzis vienā un tajā pašā vietā. Jūs nepieaugsiet. Jūs neuzlabosieties. Jūs nekļūsiet labāks, jo neļausiet sev riskēt. Jūs spēlēsiet mazus un izvirzīsiet mērķus, kuru pamatā ir vēlme izvairīties no neveiksmes, nevis vēlme gūt panākumus. Jūs sasniegsiet sev piedēvētos stikla griestus. Vēl sliktāk, jūs patiesībā varat sākt ticēt, ka neesat spējīgs sasniegt lielākus mērķus. Tā ir bīstama vieta, kur atrasties.

Jūs varat arī pie kaut kā pieturēties ilgāk, nekā nepieciešams. Ja par katru cenu vēlaties izvairīties no neveiksmes, ir grūti aiziet no situācijas vai izaicinājuma, kas šķiet “neuzvarams”. Tāpēc jūs pārāk ilgi tur noturaties, veltīgi tērējat savu laiku, pūles un resursus tikai tāpēc, ka nevēlaties izskatīties pēc neveiksminieka.

Jūs izjutīsiet lielāku stresu un trauksmi. Kad esam iestrēguši un nespējam virzīties uz priekšu, mēs jūtamies neapmierināti. Jo ilgāk mēs paliekam neapmierināti, jo vairāk pieaug mūsu stress un trauksme. Pēc savas dabas mūs virza sasniegumi, un mēs mīlam panākumus. Tāpēc, kad izvairāmies no izaicinājumiem, lai neizskatītos pēc neveiksminiekiem, mēs nesasniedzam lielu progresu, kas izraisa vēl lielāku stresu.

Iespējams, jūs iestrēgstat šablonos. Domājiet par izaicinājumu pārvarēšanu kā par savu prasmju rīku komplekta veidošanu. Ja izvairīsieties no izaicinājumu uzņemšanās, jūsu prasmju rīku komplekts būs ierobežots. Jums var būt tikai āmurs, tāpēc viss, kas nonāks jūsu ceļā, izskatīsies pēc naglas. Ja koncentrējaties uz panākumu meklēšanu, jūs atverat sevi jaunām idejām, jauniem skatupunktiem, un katru reizi, kad jums izdodas gūt panākumus, jūs papildināt savu instrumentu komplektu ar jaunu rīku.

Tas nav viegli, bet ir iespējams. Tas prasa mainīt domāšanas veidu, pārorientēties no izvairīšanās no neveiksmēm uz panākumu meklēšanu, jaunu uz panākumiem vērstu uzvedību un lielāku un labāku mērķu sasniegšanu.

Pirmais solis šajā ceļā ir pieņemt, ka tā ir jūsu pašreizējā situācija, un zināt, ka tā ir tikai diagnoze. Tagad, kad esat šeit, ir svarīgi veikt iekšēju darbu un mēģināt saprast, kāpēc jums tik ļoti nepatīk neveiksmes. Kādi ir jūsu izraisītājfaktori? Kādas ir tās lietas, kas liek jums izvairīties no neveiksmēm? Kad jūs zināsiet, kas tās ir, jūs varēsiet labāk sagatavoties, lai ar tām tiktu galā. Es aicinu jūs pierakstīt žurnāl/dienasgrāmtaā/papīrā ā un atbildēt uz šiem jautājumiem:

Jums arī jāpārskata, ko jums nozīmē neveiksme. Tā vietā, lai uz neveiksmi raudzītos kā uz liktenīgu un drūmu, saprastu, ka tā ir veselīga dzīves sastāvdaļa. Kad jūs bijāt mazs un mācījāties staigāt, vecāki jūs nesitrieca par to, ka neejat uzreiz. Tas prasīja izmēģinājumus un kļūdas. Jums atkal un atkal neizdevās. Jūs kritāt, bet turpinājāt mēģināt, līdz jums tas izdevās, Un jūs tika svinēti, kad jums tas izdevās! Kaut kur pa ceļam cilvēki sāka spriest saskaņā ar saviem aizspriedumiem un to, ko viņi iemācījās jaunībā. Jūs varat pārraut šo ciklu.

Otrkārt, izveidojiet atbalsta sistēmu. Kad cenšaties sasniegt kaut ko jaunu, ir noderīgi, ja ir cilvēki, kas var jūs iedrošināt un palīdzēt noturēt jūs uz pareizā ceļa. Kurš no jūsu loka var jūs atbalstīt šajā ceļojumā? Vai jums ir draugs vai ģimenes loceklis, kurš ir pozitīvi noskaņots, tiecas pēc panākumiem un nebaidās paklupt? Ja nav, atrodiet kādu. Iegūstiet jaunus draugus. Paplašiniet savu loku un ieskaujiet sevi ar vairāk šādiem cilvēkiem!

Treškārt, sāciet izvirzīt mērķus, kuru pamatā ir jūsu vēlme gūt panākumus, nevis izvairīšanās no neveiksmēm. Pārliecinieties, ka tie ir izaicinoši, bet sasniedzami. Iespējams, sākumā tas var šķist neērti. Ja tas tā ir, pasēdiet kopā ar šo sajūtu un izpētiet, no kurienes tā rodas. Kad to uzzināsiet, ķerieties pie pretestības saknes un ievietojiet paradumus un uzvedību, lai ar to tiktu galā. Jau tas vien, ka jūtaties neērti, ir labs rādītājs tam, ka, iespējams, vēlaties tai pievērsties.

Ceturtkārt, atzīmējiet savus panākumus. Atzīstiet tos un priecājieties par tiem. Kad jūs to darīsiet, jūs, visticamāk, vēlēsieties tiekties pēc lielākiem panākumiem. Svinībām ir arī sekundārs ieguvums. Tas vairo jūsu pašapziņu. Jūs sākat ticēt, ka varat visu atrisināt. Kļūstot pārliecinātākam, jūs jūtaties kompetentāks, kas savukārt vairo jūsu pašapziņu. Tas ir pozitīvs cikls!

Piektkārt, turpiniet praktizēties. Jo vairāk praktizēsiet, jo labāk jums tas izdosies un būs vieglāk. Tiklīdz jūs izbaudīsiet veiksmes garšu un sāksiet uztvert neveiksmi nevis kā “nāves spriedumu”, bet gan kā aizraujošu daļu no mācīšanās kļūt labākam un veiksmīgākam, jūs arvien labprātāk uzņemsieties risku.

Visbeidzot, esiet pacietīgi. Tāpat kā Roma netika uzcelta vienā dienā, arī panākumi nenāk vienā dienā. Esiet pacietīgi un turpiniet strādāt.

Atcerieties, ka pārpilnība ir visapkārt, un ikvienam ir daudz iespēju gūt panākumus. Tāpēc nebaidieties tiekties pēc pārpilnības un panākumiem savā dzīvē. Tikai atcerieties saglabāt pozitīvismu, nodrošināt atbalsta sistēmu un izvirzīt mērķus, kas balstīti uz panākumiem, nevis neveiksmēm. Un visbeidzot, esiet pacietīgi un turpiniet praktizēt. Tātad, vai jūs meklējat panākumus vai izvairāties no neveiksmēm? Ir pienācis laiks veikt pārmaiņas, lai jūs varētu pilnībā izmantot savu potenciālu. Mainiet savu domāšanas veidu, mainiet savu uzvedību. Ja arī Tu esi gatavs mainīties un meklē atbalsta vidi, tad es esmu gatavs veltīt dažas minūtes, lai šo ar Tevi pārrunāt. Piesakies uz bezmaksas sarunu par šo tēmu.