Pieredzes stāsts no 4. sesijas – programmas dalībnieks
Katram cilvēkam ceļš uz sevi ir atšķirīgs. Dažiem tas sākas ar jautājumu, citiem – ar krīzi, bet dažiem – ar klusu, bet neatlaidīgu ilgošanos pēc dzīves, kurā ir vairāk jēgas, vairāk drosmes un vairāk apzinātības. Šis programmas dalībnieks ir viens no tiem cilvēkiem, kurš šajā hipnoterapijas ciklā devās dziļumā – ne tikai, lai tiktu galā ar emocionālo spriedzi, bet lai izmainītu savu iekšējo orientieri.
No spriedzes uz degsmi
Programmas dalībnieks savā ceturtajā sesijā ienāca ar spriedzi krūtīs, aizturētu elpu un zemapziņā dzīvojošām bailēm no pārslodzes, no sabrukuma, no nezināmā. Taču sesijas laikā notika kas būtisks – ne tikai ķermenis atlaižas, bet parādās jauna kvalitāte domāšanā un izjūtās: skaidrība, degsme, mierīga vēlme dzīvot pilnvērtīgi.
"Es vairs nebaidos, ka sabrukšu. Es vairāk nebaidos no dzīves slodzes. Katrs solis kļūst par kustību pretī manai vēlamajai realitātei, nevis izvairīšanos no sāpēm," atzīst dalībnieks.
Atziņu dziļums un ikdienas integrācija
Svarīgākās atziņas, kas nākušas šajā sesijā, nav tikai teorētiskas. Tās kļūst par jaunu dzīves kodu:
Šīs atziņas nav palikušas tikai prātā. Programmas dalībnieks sāk tās iemiesot darbībā – ar konkrētiem jautājumiem (“Vai tas ved mani tur, kur es gribu?”), ar vēlmi atvērties kultūrai, ar jaunu draugu meklējumiem, ar vēlmi radīt un dot caur mākslu. Viņš saprot: pārmaiņas nav tikai domās, tās notiek caur maziem, apzinātiem soļiem.
Ķermenis kā ceļvedis, nevis bieds
Viens no būtiskākajiem apvērsumiem dalībnieks piedzīvo savā attiecībā ar ķermeni – savilkums, sāpes un spriedze vairs nav ienaidnieks, bet zīmes, kuras jālasa ar sirdi, nevis ar baiļu prātu.
"Noguruma sajūta vai spriedze galvā vairs nav signāls, ka es tūlīt sabrukšu – tā ir aicinājums uz apzinātību un līdzsvaru."
Secinājums: Cilvēks, kas atgriežas pie sevis
Šis programmas dalībnieks šajā sesijā ir kā simbols tam, kas notiek, kad cilvēks atļaujas būt patiesi klātesošs savam iekšējam procesam. Viņš atzīst savus izaicinājumus, novēro savas bailes, bet arī izvēlas – ar skaidru nodomu – virzīties uz dzīvi, nevis uz izvairīšanos.
Šis ir ne tikai pieredzes stāsts. Tas ir aicinājums ikvienam, kurš jūt, ka sirds aicina uz izmaiņām, bet prāts vēl baidās. Ceļš sākas ar jautājumu. Ar vēlmi. Ar vienu soli.
Katram cilvēkam ceļš uz sevi ir atšķirīgs. Dažiem tas sākas ar jautājumu, citiem – ar krīzi, bet dažiem – ar klusu, bet neatlaidīgu ilgošanos pēc dzīves, kurā ir vairāk jēgas, vairāk drosmes un vairāk apzinātības. Šis programmas dalībnieks ir viens no tiem cilvēkiem, kurš šajā hipnoterapijas ciklā devās dziļumā – ne tikai, lai tiktu galā ar emocionālo spriedzi, bet lai izmainītu savu iekšējo orientieri.
No spriedzes uz degsmi
Programmas dalībnieks savā ceturtajā sesijā ienāca ar spriedzi krūtīs, aizturētu elpu un zemapziņā dzīvojošām bailēm no pārslodzes, no sabrukuma, no nezināmā. Taču sesijas laikā notika kas būtisks – ne tikai ķermenis atlaižas, bet parādās jauna kvalitāte domāšanā un izjūtās: skaidrība, degsme, mierīga vēlme dzīvot pilnvērtīgi.
"Es vairs nebaidos, ka sabrukšu. Es vairāk nebaidos no dzīves slodzes. Katrs solis kļūst par kustību pretī manai vēlamajai realitātei, nevis izvairīšanos no sāpēm," atzīst dalībnieks.
Atziņu dziļums un ikdienas integrācija
Svarīgākās atziņas, kas nākušas šajā sesijā, nav tikai teorētiskas. Tās kļūst par jaunu dzīves kodu:
- “Es vēlos dzīvot, ne tikai izdzīvot.”
- “Es varu paļauties uz savu iekšējo atbalstu.”
- “Es varu izvēlēties – katru dienu – vai mans ceļš ir uz priekšu, vai atpakaļ bailēs.”
Šīs atziņas nav palikušas tikai prātā. Programmas dalībnieks sāk tās iemiesot darbībā – ar konkrētiem jautājumiem (“Vai tas ved mani tur, kur es gribu?”), ar vēlmi atvērties kultūrai, ar jaunu draugu meklējumiem, ar vēlmi radīt un dot caur mākslu. Viņš saprot: pārmaiņas nav tikai domās, tās notiek caur maziem, apzinātiem soļiem.
Ķermenis kā ceļvedis, nevis bieds
Viens no būtiskākajiem apvērsumiem dalībnieks piedzīvo savā attiecībā ar ķermeni – savilkums, sāpes un spriedze vairs nav ienaidnieks, bet zīmes, kuras jālasa ar sirdi, nevis ar baiļu prātu.
"Noguruma sajūta vai spriedze galvā vairs nav signāls, ka es tūlīt sabrukšu – tā ir aicinājums uz apzinātību un līdzsvaru."
Secinājums: Cilvēks, kas atgriežas pie sevis
Šis programmas dalībnieks šajā sesijā ir kā simbols tam, kas notiek, kad cilvēks atļaujas būt patiesi klātesošs savam iekšējam procesam. Viņš atzīst savus izaicinājumus, novēro savas bailes, bet arī izvēlas – ar skaidru nodomu – virzīties uz dzīvi, nevis uz izvairīšanos.
Šis ir ne tikai pieredzes stāsts. Tas ir aicinājums ikvienam, kurš jūt, ka sirds aicina uz izmaiņām, bet prāts vēl baidās. Ceļš sākas ar jautājumu. Ar vēlmi. Ar vienu soli.
