Kāpēc tu dari to, ko dari — pat tad, kad nevēlies
Informatīvs raksts par zemapziņu, identitāti un uzvedības pamatiem
Kas patiesībā kontrolē tavas izvēles?
Tu domā, ka izvēlies apzināti. Izvēlies, ko ēst. Kā reaģēt. Ko teikt. Kā justies.
Bet pētījumi rāda — aptuveni 90–95% no mūsu uzvedības vada zemapziņa. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no tava dzīves notiek automātiski, bez apzinātas kontroles.
Tas nav trūkums. Tas ir izdzīvošanas mehānisms.
Bet ir viens nopietns blakusefekts: tu dzīvo pēc programmām, kuras bieži vien neesi apzināti izvēlējies.
Ko zemapziņa glabā
Zemapziņa ir kā milzīgs serveris, kurā ir ierakstīts viss:
- Agrīnās bērnības pieredzes — kā tevi uztvēra, mīlēja, kritizēja, ignorēja
- Emocionālās atmiņas — situācijas, kuras ķermenis atceras kā bīstamas vai drošas
- Pārliecības par sevi — "es neesmu pietiekami labs", "man jāpelna mīlestība", "pasaule ir bīstama"
- Identitātes kodols — kas tu esi, nevis kas tu gribi būt
Šīs programmas darbojas fonā. Un tās veido tevis reakcijas, lēmumus, attiecības un pat veselību.
Identitāte — ne tas, ko tu domā
Lielākā daļa cilvēku domā par identitāti kā par to, ko viņi dara vai kādi viņi izskatās. "Es esmu treneris." "Es esmu uzņēmējs." "Es esmu labs tēvs."
Bet patiesa identitāte ir dziļāk — tā ir atbilde uz jautājumu: kas es esmu, kad neviens neskatās?
Zemapziņā glabājas divi identitātes slāņi:
1. Deklarētā identitāte — ko tu apzināti saki par sevi "Es esmu disciplinēts. Es esmu veselīgs. Es esmu mierīgs."
2. Operatīvā identitāte — pēc kā tu faktiski dzīvo Kā tu reaģē stresa situācijā. Ko dari, kad neviens neskatās. Ko tev ir grūti mainīt, pat ja gribas.
Ja starp šiem diviem slāņiem ir plaisa — tu izjutīsi iekšējo konfliktu, nogurumu un sajūtu, ka "kaut kas nav kārtībā."
Kā zemapziņas programmas uztur sevi
Zemapziņa mīl to, kas ir pazīstams. Pat ja tas sāp.
Tāpēc cilvēki atgriežas pie veciem paradumiem. Tāpēc pēc katras izmaiņas notiek "atsitiena efekts". Tāpēc pat ar labāko gribu reizēm nekas nemainās.
Tas notiek, jo zemapziņa interpretē pārmaiņas kā apdraudējumu. Tas, kas ir jauns, ir nezināms. Tas, kas ir nezināms, potenciāli ir bīstams.
Tātad — lai mainītos, nepietiek ar gribu. Jāstrādā ar pašu sistēmu.
Trīs veidi, kā piekļūt zemapziņai
1. Ķermenis
Zemapziņa dzīvo ķermenī, ne prātā. Elpošana, kustība, temperatūras kontrasts — tas viss ir tiešs ceļš uz zemapziņas materiālu.
Kad ķermenis atslābinās un nervu sistēma jūtas droša, zemapziņa atver durvis.
2. Atkārtojums
Jaunas pārliecības veidojas caur atkārtojumu. Tas, ko tu dari katru dienu, kļūst par tavu identitāti. Nav šaubu.
Disciplinēts cilvēks nav tas, kurš ir motivēts. Tas ir tas, kuram ir sistēma, ko viņš atkārto neatkarīgi no garastāvokļa.
3. Apziņa + pieņemšana
Lielākā daļa zemapziņas satura ir tur, jo tas savulaik nebija drošs apzinātā līmenī. Tas tika "nospīlēts."
Kad tu apzināti un bez sprieduma vari noskatīties uz to, kas ir — zemapziņa sāk atbrīvoties. Tas ir terapeitiskā darba pamats.
Praktisks jautājums sev
Padomā par kādu uzvedību, ko tu gribētu mainīt, bet nevari.
Tagad jautā sev:
"Ko tas par mani saka — kādu identitāti šī uzvedība uztur?"
Bieži vien atbildē slēpjas programma, ko zemapziņa uzskata par "drošu" vai "patieso tevi."
Un tieši tur sākas īstais darbs.
Kopsavilkums
- Zemapziņa vada ~90% uzvedības — tā nav teorija, tā ir neirozinātne
- Identitāte nav tas, ko tu saki — tā ir tas, pēc kā tu dzīvo
- Programmas mainās lēni — caur ķermeni, atkārtojumu un apziņu
- Iekšējais konflikts ir signāls — ka deklarētā un operatīvā identitāte nesakrīt
Zemapziņa nav ienaidnieks. Tā ir spogulis.
Jautājums ir — vai tu esi gatavs tajā paskatīties?
