Paveiciet vairāk, darot mazāk, vai tas nebūtu lieliski?

Bez ēdiena mēs varam izdzīvot vairākas nedēļas, bez ūdens — vairākas dienas, bet bez gaisa — tikai dažus īsus mirkļus. Lai gan mēs daudz laika un uzmanības veltām tam, ko ēdam un dzeram, mēs teju vai vispār nepievēršam uzmanību tam, kā elpojam. Ir labi zināms, ka mūsu ikdienas pārtikas un ūdens patēriņam ir jāatbilst noteiktiem kvalitātes un kvantitātes kritērijiem. Ja tas ir pārmērīgs vai nepietiekams, rodas problēmas. Mums ir zināms arī tas, kāda nozīme ir kvalitatīva gaisa elpošanai, taču kā ir ar kvantitāti? Cik daudz gaisa mums vajadzētu elpot, lai nodrošinātu optimālu veselību? Vai nebūtu pareizi pieņemt, ka gaisam, kas cilvēka izdzīvošanai ir vēl svarīgāks par ēdienu un ūdeni, arī jāatbilst noteiktām pamatprasībām?

Jūsu ieelpotā gaisa daudzumam ir potenciāls pārveidot visu to, ko, pēc jūsu domām, jūs zināt par savu ķermeni, veselību un fizisko sniegumu, un tas attiecas gan uz topošo sportistu, kurš vienkārši mēģina piecelties no dīvāna, gan uz “brīvdienu cīnītāju”, kurš nedēļas nogalēs skrien 10 km distances, gan arī uz profesionālo sportistu, kam nepieciešams gūt reālu pārsvaru pār saviem sāncenšiem.

Iespējams, jūs sev jautāsiet, ko tad es īsti domāju ar kvantitāti. Galu galā gaiss nav kas tāds, ko, vēlā vakarā sēžot pie virtuves galda, varam “pārēsties” — vai arī nedēļas nogalē iemalkot par daudz. Bet ja zināmā mērā tas tāds tomēr ir? Ja nu veselīgas elpošanas paradumi maksimālas fiziskās sagatavotības attīstīšanai ir tikpat svarīgi kā veselīgas ēšanas paradumi — vai pat vēl svarīgāki?

Šajā grāmatā jūs atklāsiet fundamentālo saikni starp skābekli un ķermeni. Fiziskās sagatavotības uzlabošana ir cieši saistīta ar muskuļu, orgānu un audu skābekļa apgādes sekmēšanu. Palielināta apgāde ar skābekli ir ne tikai veselīgāka — tā ļauj sasniegt arī augstāku treniņu intensitāti, maksimāli izvairoties no elpas trūkuma. Īsāk sakot, jūs varēsiet uzlabot savu veselību un fizisko sagatavotību, kā arī demonstrēt labāku sportisko sniegumu.

Skābekļa piegāde no asinīm uz muskuļiem un orgāniem. Hemoglobīns ir asinīs atrodama olbaltumviela, un viena no tā funkcijām ir skābekļa pārnešana no plaušām uz audiem un šūnām. Viens no “Oxygen Advantage^®“ paņēmiena pamatelementiem ir izpratne par Bora efektu — veidu, kādā skābeklis tiek atbrīvots no hemoglobīna un nogādāts muskuļos. Šī apmaiņa veido pašu pamatu tam, kā apgūt jūsu ķermeņa īsto potenciālu attiecībā uz fizisko sagatavotību, ļaujot jums uzlabot savas spējas un sasniegt tādus rezultātus, kādus patiešām vēlaties.

Bora efektu 1904. gadā atklāja dāņu fiziologs Kristians Bors (Nīlsa Bora tēvs, Nobela prēmijas laureāts fiziķis un futbolists). “Oglekļa dioksīda spiediens asinīs ir uzskatāms par svarīgu faktoru iekšējā elpošanas vielmaiņā. Ja oglekļa dioksīds tiek patērēts pareizajos daudzumos, uzņemto skābekli var izmantot efektīvāk visā organismā,” tā reiz izteicies Kristians Bors.²

Būtiski ir atcerēties, ka hemoglobīns skābekli atbrīvo oglekļa dioksīda klātbūtnē. Kad mēs elpojam pārmērīgi, no plaušām, asinīm, audiem un šūnām tiek izvadīts pārāk daudz oglekļa dioksīda. Šo stāvokli sauc par hipokapniju, kas liek hemoglobīnam skābekli “nelaist vaļā”, kā rezultātā samazinās skābekļa izdalīšanās un līdz ar to — skābekļa piegāde audiem un orgāniem. Ja muskuļiem tiek piegādāts mazāk skābekļa, tie nespēj darboties tik efektīvi, cik mēs varētu vēlēties. Lai arī cik absurdi tas nešķistu, treniņa laikā, kad mēs it kā “atduramies pret sienu”, vēlme ievilkt lielākus, dziļākus elpas vilcienus vairāk skābekļa uz muskuļiem nenogādā, bet gan vēl vairāk samazina to apgādi ar skābekli. Turpretim, ja elpošanas tilpums ir tuvāks pareizajam līmenim, oglekļa dioksīda spiediens asinīs ir augstāks, kas savukārt atbrīvo saiti starp hemoglobīnu un skābekli, kā arī veicina skābekļa piegādi muskuļiem. Grāmatas “Respiratory Physiology” autors Džons Vests atklāj, ka “slodzei pakļauts muskulis ir karsts un izdala oglekļa dioksīdu, un palielināta O₂ [skābekļa] izdale no tā kapilāriem tam ir labvēlīga.”³ Jo labāk mēs savus muskuļus fizisko aktivitāšu laikā spēsim apgādāt ar skābekli, jo ilgāk un smagāk tie spēs strādāt. Pārmērīga elpošana ir pilnīgs pretstats Bora ieteiktajam. Tā ierobežo skābekļa izdalīšanos no asinīm, un tas savukārt ietekmē to, cik labi spēj darboties mūsu muskuļi.

Pārmērīga elpošana var izraisīt arī samazinātu asins plūsmu. Vairumam cilvēku pie smagas elpošanas pietiek vien ar divām minūtēm, lai samazinātu asinsriti visā ķermenī (tostarp smadzenēs), kas savukārt var izraisīt reiboņa sajūtu. Kopumā ņemot, asins plūsma uz smadzenēm samazinās proporcionāli oglekļa dioksīda samazinājumam⁴. Izdevumā “American Journal of Psychiatry” publicētajā Dr. Daniela Gibsa pētījumā, aplūkojot pārmērīgas elpošanas izraisītu artēriju sašaurināšanos, tika atklāts, ka dažiem cilvēkiem asinsvadu diametrs samazinās par līdz pat 50%.⁵ Tas parāda, cik radikāli pārmērīga elpošana var ietekmēt jūsu asinsriti — tā uz pusi samazina to tilpumu, kāds jums ir kopš dzimšanas.

Apgrūtinātu asins plūsmu uz smadzenēm, kas radusies pārmērīgas elpošanas rezultātā, ir sajutuši lielākā daļa cilvēku. Nemaz nevajag daudz laika, lai no pāris lielām ieelpām un izelpām caur muti sajustu reiboņa iestāšanos. Līdzīgā veidā daudziem cilvēkiem, kuri guļ ar muti vaļā, no rīta var būt grūtības uzsākt dienu. Neatkarīgi no miegā pavadītā laika pirmās pāris stundas pēc pamošanās viņi jūtas noguruši un grīļīgi. Ir labi dokumentēts fakts, ka ieradums elpot caur muti nomodā un miega laikā izraisa nogurumu, pavājinātas koncentrēšanās spējas, samazinātu produktivitāti un sliktu garastāvokli.^6-12 Tā nebūt nav ideāla recepte ne augstai dzīves kvalitātei, ne produktīvai treniņprogrammai.

Tas pats attiecas arī uz personām, kuru nodarbošanās prasa daudz runāšanas, piemēram, skolotājiem un pārdevējiem. Šo profesiju pārstāvji darba dienas beigās ļoti bieži izjūt izteiktu nogurumu, taču spēku izsīkums, kas seko nebeidzamajām darba sanāksmēm, ne vienmēr ir saistīts ar garīgu vai fizisku piepūli — visticamāk, tas ir pārmērīgas runāšanas laikā pastiprinātās elpošanas ietekmes rezultāts. Elpošanas pastiprināšanās pie fiziskās slodzes ir normāla, jo tad ķermenim ir nepieciešams vairāk skābekļa, lai uzņemto barību pārvērstu enerģijā. Tomēr runāšanas gadījumā elpošana pastiprinās bez reālas nepieciešamības pēc lielāka daudzuma skābekļa, izraisot asins gāzu traucējumus un samazinot asins plūsmu.

Atkarībā no ģenētiskās noslieces uz astmu oglekļa dioksīda zudums asinīs var izraisīt arī elpceļos esošo gludo muskuļaudu saraušanos, kā rezultātā mēs sākam sēkt un izjust elpas trūkumu. Savukārt oglekļa dioksīda koncentrācijas pieaugums elpceļus atver, nodrošinot labāku skābekļa pārnesi, turklāt ir pierādīts, ka tas uzlabo elpošanu astmas slimniekiem. Tiesa gan, mēs visi galu galā funkcionējam vienā un tajā pašā spektrā, kura vienā galā ir pareiza elpošana, bet otrā — nepareiza. Mazāk sašaurināti elpceļi dod labumu ne tikai astmas slimniekiem. Ar spiedošu sajūtu krūtīs, pārmērīgu elpas trūkumu, klepu un nespēju ievilkt pietiekami dziļu elpu saskaras daudzi sportisti, tostarp tie, kam nav iepriekšējas astmas anamnēzes, taču visu šeit minēto var novērst, vienkārši uzlabojot veidu, kādā jūs elpojat.

Jau 1975. gadā pētnieki ievēroja, ka laiks, cik ilgi mēs spējam komfortabli aizturēt elpu, kalpo kā vienkāršs tests, lai noteiktu relatīvo elpošanas tilpumu atpūtas laikā un elpas trūkumu fiziskās slodzes laikā. Organisma skābekļa līmeņa tests (angļu val. — Body Oxygen Level Test jeb BOLT) ir ļoti noderīgs un precīzs līdzeklis, kā noteikt relatīvo elpošanas tilpumu gan atpūtas, gan fizisko aktivitāšu laikā. BOLT ir vienkāršs un drošs; tas nav saistīts ar sarežģīta aprīkojuma izmantošanu, un to var veikt jebkurā brīdī. No citiem elpas aizturēšanas testiem BOLT atšķiras ar to, ka tas atspoguļo laiku līdz pirmajai nepārprotamajai vēlmei ieelpot. Elpas aizturēšana līdz brīdim, kad jūs sajūtat pirmo dabisko vēlmi atsākt elpot, sniedz noderīgu informāciju par to, cik drīz parādās pirmās elpas trūkuma sajūtas, un tas ir īpaši noderīgs paņēmiens elpas trūkuma noteikšanā. Citi elpas aizturēšanas testi parasti ir koncentrēti uz maksimālo laiku, cik ilgi jūs spējat aizturēt elpu, taču šis mērījums nav objektīvs, jo to var ietekmēt gribasspēks un apņēmība.

Sportistiem gribasspēks un apņēmība piemīt teju vai neizsmeļamā daudzumā, tādēļ nav šaubu, ka daudzi no mums kritīs kārdinājumā savu BOLT rezultātu noteikt, aizturot elpu tik ilgi, cik vien to spējam. Taču, ja jūs patiesi vēlaties uzlabot savas elpošanas efektivitāti un maksimālo skābekļa patēriņu (VO₂ max), izmantojot šajā grāmatā aprakstītos elpas aizturēšanas vingrinājumus, aicinu jūs ievērot visus iepriekšminētos norādījumus un savu BOLT rezultātu noteikt pareizi — aizturot elpu tikai līdz brīdim, kad sajūtat pirmo nepārprotamo vēlmi ieelpot. Var sacīt šādi: jo zemāks BOLT rezultāts, jo lielāks elpošanas tilpums. Jo lielāks elpošanas tilpums, jo lielāks elpas trūkums jūs var piemeklēt treniņa laikā.

Lai iegūtu precīzus mērījumus, pirms BOLT rezultāta noteikšanas vislabāk desmit minūtes atpūsties. BOLT rezultāts nosakāms šādi:

Nosakot savu BOLT rezultātu, lūdzu, ņemiet vērā šos svarīgos norādījumus:

Neaizmirstiet, ka BOLT noteikšana ietver elpas aizturēšanu tikai līdz brīdim, kad jūs izjūtat pirmās neapzinātās elpošanas muskuļu kustības. Ja pēc elpas aizturēšanas jums nepieciešams ievilkt dziļu elpu, tad elpa ir aizturēta pārāk ilgi.

Aizturot elpu, jūs neļaujat skābeklim iekļūt jūsu plaušās, vienlaikus novēršot liekā oglekļa dioksīda izdalīšanos atmosfērā. Turpinot elpas aizturēšanu, oglekļa dioksīds uzkrājas plaušās un asinīs, toties skābekļa līmenis tajās nedaudz samazinās. Tā kā oglekļa dioksīds ir galvenais elpošanas stimuls, jūsu elpas aizturēšanas ilgumu ietekmē tas, cik daudz oglekļa dioksīda jūsu organisms spēj panest, t.i., jūsu elpošanas reakcija uz oglekļa dioksīdu.

Izteikta elpošanas reakcija uz oglekļa dioksīdu nozīmē, ka jūs savu slieksni sasniegsiet ātrāk, kā rezultātā elpas aiztures laiks būs īsāks. Savukārt pie labas tolerances un samazinātas elpošanas reakcijas uz oglekļa dioksīdu elpu būs iespējams aizturēt ilgāk.

Zemāks BOLT rezultāts nozīmē, ka jūsu elpošanas receptori ir īpaši jutīgi pret oglekļa dioksīdu, un jūsu elpas tilpums būs lielāks, jo plaušām jāstrādā, lai atbrīvotos no visa tā oglekļa dioksīda, kas pārsniedz “ieprogrammēto” līmeni. Taču, ja oglekļa dioksīda tolerance ir normāla un BOLT rezultāts — augstāks, jūs varēsiet saglabāt mierīgu elpošanu atpūtas brīžos un elpot vieglāk fiziskās slodzes laikā.

Var gadīties, ka, izpildot BOLT testu pirmo reizi, jūs būsiet pārsteigti, ka jūsu rezultāts ir zemāks par gaidīto, taču atcerieties, ka zems BOLT rezultāts mēdz būt pat elites sportistiem! Labās ziņas ir tādas, ka BOLT rezultātu var itin viegli uzlabot, savā esošajā treniņprogrammā iekļaujot virkni vienkāršu elpošanas vingrinājumu. Parasti sākotnējais BOLT rezultāts personai, kura regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm mērenā intensitātē, ir aptuveni 20 sekundes. Ja jūsu BOLT rezultāts ir zem 20 sekundēm, jūs, visticamāk, izjutīsiet elpas trūkumu treniņu laikā, kā arī pārmērīgas elpošanas simptomus atpūtas laikā. “Oxygen Advantage^®“ programmas mērķis ir uzlabot BOLT rezultātu līdz 40 sekundēm, un tas ir reāli sasniedzams.

BOLT rezultāta uzlabošana ir svarīgs faktors lielākas fiziskās izturības sasniegšanā. Kā jau noskaidrojām, uzlabota oglekļa dioksīda tolerance nozīmē iespēju sasniegt lielāku VO₂ max rādītāju un uzlabotu sportisko sniegumu. “Oxygen Advantage^®“ programmas pamatā ir BOLT rezultāta uzlabošana un maksimāla potenciāla attīstīšana!

Ideālais BOLT rezultāts veselam cilvēkam ir 40 sekundes. Viljama Makārdla (William McArdle) un viņa kolēģu sarakstītajā grāmatā “Exercise Physiology: Nutrition, Energy, and Human Performance” autori veic šādu novērojumu: “Ja pēc normālas izelpas cilvēks aiztur elpu, paiet aptuveni 40 sekundes, pirms vēlme atsākt elpošanu palielinās tiktāl, lai tiktu stimulēta ieelpošana.”

Patiesībā gan lielais vairums cilvēku — tostarp sportisti — elpu komfortabli var aizturēt aptuveni 20 sekundes, bet bieži vien — mazāk. Tas, kas ir pieņemts teorētiski, ne vienmēr ir novērojams praksē. Tomēr šajā gadījumā tam tā vajadzētu būt.

Ar elpas aizturēšanu saistīti mērījumi tikuši izmantoti arī, lai pētītu elpas trūkuma (dispnojas) rašanos un noturību, kā arī astmas simptomus. Atkal un atkal tiek izdarīts šāds novērojums: jo elpas aiztures laiks ir īsāks, jo lielāka iespēja novērot elpas trūkumu, klepu un sēkšanu — gan atpūtas brīžos, gan fiziskās slodzes laikā.

Pēdējo 12 gadu laikā es esmu strādājis ar tūkstošiem bērnu un pieaugušo, kuri cieš no astmas. Lai gan ārsti elpas aiztures laiku astmas smaguma pakāpes noteikšanai parasti neizmanto, tas ir lielisks mērs, kas ļauj novērtēt elpošanas sistēmas veselību un izmeklēt tādus simptomus kā klepu, sēkšanu, smaguma sajūtu krūškurvī, elpas trūkumu, kā arī fiziskas slodzes izraisītu astmu. Ja treniņa laikā jūs izjūtat elpas trūkumu vai astmas simptomus, var gadīties, ka jūsu veselības stāvoklis ierobežo un kavē jūsu sportisko sniegumu. Sekojot “Oxygen Advantage^®“ programmai un savam progresam attiecībā uz BOLT rezultātu, jūs spēsiet ātri un vienkārši uzlabot savu sniegumu un likvidēt fiziskas slodzes izraisītas astmas simptomus. “Oxygen Advantage^®“ programmas vispārējais mērķis ir uzlabot BOLT rezultātu līdz vismaz 40 sekundēm, taču ikreiz, kad jūsu BOLT rādītājs pieaugs par piecām sekundēm, jūs ievērosiet, ka krasi samazinās tādi simptomi kā klepus, sēkšana, spiedoša sajūta krūtīs un elpas trūkums.

Elpošana caur degunu bieži vien ir dzīvnieku izdzīvošanas vai medību tehniku neatņemama sastāvdaļa. Gepards, kas tiek uzskatīts par ātrāko sauszemes dzīvnieku pasaulē, no 0 līdz 100 kilometriem stundā paātrinās tikai trīs sekundēs. Tik ātri nespēj ieskrieties pat vairums superauto, izņemot zīmīgo “Bugatti Veyron”, kas geparda dabisko paātrinājumu piedāvā izjust par gandrīz vienu miljonu eiro. Ar tik neticami augstu lietderību un ātrumu gepards savu laupījumu panāk pavisam īsā laikā, taču pastāvīga elpošana caur degunu šajā skrējienā ir īpaši izdevīga, jo tā nodrošina, ka upuris būs pirmais, kuru piemeklēs elpas trūkums.

Suns, domājams, ir vislabāk zināmais piemērs dzīvniekam, kas periodiski elpo caur muti — karstā dienā vai pēc garas pastaigas suņus bieži varam redzēt elsojam, jo tas tiem palīdz atvēsināties. Taču pārējā laikā suns elpo caur degunu, muti izmantojot tikai ēšanai, dzeršanai un riešanai. Daba ir nodrošinājusi, ka lielākā daļa sauszemes zīdītāju elpo caur degunu, novietojot balseni tā, ka deguna aizmugure ved tieši uz plaušām. Citiem vārdiem sakot, vairumam dzīvnieku elpot caur muti nav viegli. Tas pats attiecas uz cilvēkiem dzimšanas brīdī, tomēr pēc dažiem mēnešiem balsene noslīd pavisam nedaudz zem mēles aizmugurējās daļas, ļaujot mazulim elpot gan caur muti, gan degunu. Čārlzs Darvins bija pārsteigts par šo adaptāciju cilvēkos, proti, par to, kā atšķirībā no vairuma dzīvnieku atvere barības nogādāšanai uz kuņģi atrodas līdzās atverei, pa kuru gaiss nonāk plaušās. Šis paralēlais novietojums šķiet diezgan nepraktisks, jo tas palielina risku, ka barība var nonākt nepareizajā vadā, tādējādi prasot sarežģīta rīšanas mehānisma attīstīšanos. Iemesls tam, visticamāk, ir saistīts ar mūsu runas un peldēšanas spējām, jo abām minētajām darbībām ir nepieciešama apzināta elpošanas kontrole. Tiesa gan, man nav šaubu, ka gadījumā, ja Darvins būtu pētījis mutes elpošanas negatīvo ietekmi uz cilvēku, viņš spēju elpot caur muti cilvēka evolūcijā būtu uzskatījis par daudz lielāku trūkumu nekā risku aizrīties ēdot.

Pārējie dzīvnieku valsts pārstāvji izdzīvošanai paļaujas uz elpošanu caur degunu, un elpošana caur muti parasti ir sastopama tikai kā adaptācija sugas ietvaros. Putni, piemēram, galvenokārt elpo caur degunu, izņemot tādus nirējputnus kā pingvīnus, pelikānus un jūras kraukļus. Ja dzīvnieks elpo caur muti, tas parast liecina par slimību, traumu vai draudošām briesmām. Jūrascūciņas un truši turpina elpot caur degunu pat pie smagas slodzes un caur muti elpo tikai tad, ja tiem radušies elpošanas traucējumi. Tas pats attiecas uz visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, tostarp govīm, aitām, ēzeļiem, kazām un zirgiem. Ja šie dzīvnieki sāk elpot caur muti, lopkopim vai mājdzīvnieka saimniekam tas ir nepārprotams signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Lopkopis no pieredzes zina, ka tad, kad govs vai aita stāv nekustīgi ar izstieptu kaklu un pavērtu muti, dzīvnieks ir ļoti slims, un ir pienācis laiks zvanīt veterināram.

Jau tūkstošiem gadu senās jogas mākslas, taiczi un ciguna skolotāji ir uzsvēruši to, cik liela nozīme ir klusai, maigai un mierīgai elpošanai. Nesen Londonā man bija tas gods tikties ar taiczi skolotāju Dženiferu Lī (Jennifer Lee). Skolotāja Lī ir sasniegusi 7. Dan, kā arī 2009. gadā saņēmusi zeltu desmit kategorijās starptautiskajos U-šu čempionātos, kas tika rīkoti Ķīnā — Honkongā un Hainaņā. Mūsu sarunas laikā skolotāja Lī aprakstīja līdzības tajā, ar ko mēs nodarbojamies. Viņa paskaidroja, ka taiczi turnīros tiesneši īpašu uzmanību pievērš tam, vai ir iespējams pamanīt dalībnieku elpošanu, un, ja elpošana ir pamanāma, viņiem tiek atskaitīti punkti.

Nezinot, kādēļ, kā vien minot faktu, ka šādas zināšanas tikušas nodotas no paaudzes paaudzē, skolotāja Lī praktizē elpošanas vingrinājumu, kas ļoti līdzinās reducētās elpošanas vingrinājumam, kuru mēs aplūkosim turpinājumā. Tāpēc tā nav nejaušība, ka skolotājas Lī elpošana bija īsts hrestomātisks piemērs. Tā bija diafragmatiska, viegla un acij gandrīz neredzama. Esmu vērojis elpojam daudzus cilvēkus — faktiski tūkstošiem —, un skolotāja Lī, bez šaubām, demonstrēja visnevainojamāko elpošanu, kādu jebkad esmu redzējis.

Labi pazīstamais ciguna un taiczi skolotājs Kriss Pei (Chris Pei) skaidro, ka elpošana ir pašā pamatā ķīniešu “ci” (Qi) filozofijai: “Vispārīgi runājot, ir trīs elpošanas līmeņi. Pirmais [līmenis] ir elpot KLUSĀM, lai jūsu elpošana nebūtu dzirdama blakusstāvošajiem. Otrais līmenis ir elpot klusām, lai JŪS nedzirdētu savu elpošanu. Un trešais līmenis ir elpot klusām, lai jūs NEJUSTU savu elpošanu.”

Šādu vieglās elpošanas filozofiju atbalsta arī autentiskie indiešu jogas un tradicionālās ķīniešu medicīnas skolotāji. Vārdu “autentisks” es lietoju, lai īpaši izceltu tos praktizētājus, kuriem ir padziļinātas zināšanas par elpošanu un tās ietekmi uz mūsu fizioloģiju. Atšķirībā no daudziem mūsdienu Rietumu skolotājiem, kuri saviem skolniekiem māca elpot spēcīgi, lai no organisma izvadītu toksīnus, autentiskie skolotāji zina, ka saistībā ar elpošanu “mazāk ir vairāk”. Tradicionālajā ķīniešu daoismā ideāla elpošana kodolīgi tiek raksturota kā “tik rāma, ka smalkie matiņi nāsīs paliek nekustīgi”. Patiesa veselība un iekšējais miers ir iegūstams tikai tad, kad elpošana ir klusa, viegla, mierīga, caur degunu, ar vēderu, ritmiska un ar pavisam īsu pauzi izelpas brīdī. Tas ir veids, kādā cilvēki elpoja dabiski — līdz brīdim, kad mūsdienu dzīves ērtības visu mainīja.

1974. gadā Toms Piskins (Tom Piszkin) bija 21 gadu vecs. Viņš baudīja savu jaunatrasto brīvību un pienākumus, apmeklējot koledžu Kalifornijas Universitātē Berklijā. Toms bija skrējējs un piestrādāja lielveikala “Montgomery Wards” sporta preču nodaļā Oklendā. 24. oktobrī pēc maiņas darbā viņš devās uz autobusa pieturu netālu no Oklendas Kolizeja, kas ir zināms kā viens no bandītiskākajiem pilsētas rajoniem. Drīz pēc tam Tomu uzrunāja četri jauni vīrieši, pavēlot viņam atdod visas savas mantas. Trīs no četriem jauniešiem izvilka pistoles, piespiežot to stobrus Tomam pie galvas, krūtīm un kājas. Brīdī, kad Toms šokā piecēlās, lai no kabatas izņemtu savu maku, viņu tiešā tēmējumā krūtīm pa vidu ķēra .38 “Special” kalibra lode. Toms atceras, ka pārsteidzošā kārtā šāviens viņam daudz sāpju nesagādāja.

Pēc operācijas, kurā tika izņemti lodes fragmenti, Tomu izrakstīja no slimnīcas, un mēneša laikā viņš atsāka skriet, tomēr atgūšanās no šī traumatiskā pārdzīvojuma bija lēna un smaga. Toma centieni palielināt plaušu tilpumu aizņēma vairāk nekā desmit gadus, kuru laikā viņš, neskatoties uz savas fiziskās sagatavotības uzlabošanā ieguldīto smago darbu, piedzīvoja vienu vilšanos pēc otras. Vairāk par visu Toms vēlējās atgūt tādu sportiskās sagatavotības līmeni, kāds viņam bija pirms šāviena, un bija apņēmies izdibināt, kā treniņu laikā ierobežot savu sirdsdarbības frekvenci un intensitāti. Intuitīvi viņš saprata, ka, fizisko aktivitāšu laikā samazinot slodzi uz organismu, būtu iespējams uzlabot vispārējo fizisko sagatavotību un izturību. Toma teorija bija ierobežot savu elpošanu “gluži kā zāles pļāvēja dzinēja regulatoram” — tas bija risinājums, kas piedevām izmaksāja krietni mazāk nekā pulsometra iegāde.

Drīz vien Toms saprata, ka situācijās, kad viņam treniņā, elpojot tikai caur degunu, savu tempu saglabāt neizdevās, viņš sevi vienkārši pārpūlēja un skrēja pārāk ātri. Sākotnēji viņam elpot caur degunu pie fiziskās slodzes šķita pagrūti, taču drīz vien viņš atklāja, ka itin viegli caur degunu varētu elpot pastāvīgi, ja mute būtu aizklāta. Toms muti aizlīmēja ne tikai treniņu laikā, bet arī pirms gulētiešanas — lai nodrošinātu, ka elpo caur degunu arī miegā. Gadu pēc reducētās elpošanas treniņu sākuma Tomam tika veikta plaušu tilpuma pārbaude. Kā atklājās rezultātos, viņa tilpums bija 130% no normālās vērtības viņa svara un vecuma grupā.²

Neskatoties uz šausminošo Toma likteņa pavērsienu 21 gada vecumā, kopš tā laika viņš savu mūžu ir veltījis divām savām kaislībām: sportam un izgudrošanai. Patlaban Toms ir triatlona treneris Kalifornijas Universitātē Sandjego, kā arī “TitanFlex” velosipēdu radītājs. Viņš ir arī sertificēts ASV olimpiskā triatlona treneris, turklāt pēc 13 vadošos amatos pavadītiem gadiem Sandjego Triatlona klubā viņš tika uzņemts tā Slavas zālē.

Pārslēgšanās uz elpošanu caur degunu pēc gadiem ilgas elpošanas caur muti prasa drosmi un apņēmību. Ja jūs patiesi vēlaties uzlabot sava sportiskā snieguma potenciālu, reizēm ir nepieciešams spert vienu soli atpakaļ, lai spertu divus uz priekšu.

Vērojot citus cilvēkus fizisko aktivitāšu laikā, jūs, bez šaubām, pamanīsiet, ka lielais vairums elpo caur muti. Bieži man nākas dzirdēt šādu jautājumu: “Ja elpot caur degunu ir tik lieliski, tad kāpēc vairums elites sportistu elpo caur muti nevis degunu?” Vienkāršā atbilde ir tāda, ka Rietumu elpošanas paradumi ir kļuvuši tik attāli no tā, kādiem tiem vajadzētu būt, ka elpošana caur muti vienkārši ir kļuvusi par normu.

Avots: “The Oxygen Advantage^®“, Patriks Makīons vairāk par šīs metodikas noslēpumiem vari prasīt man