Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Šī raksta galvenais mērķis ir sniegt vispusīgu izpratni par to un aicināt Tevi piedaīties manis veidotajā vebinārā, tostarp par to riska faktoriem, novērtēšanas metodēm un riska pārvaldības un samazināšanas stratēģijām. Šī raksta mērķis ir izglītot cilvēkus par sirds un asinsvadu veselības nozīmi un pasākumiem, ko viņi var veikt, lai saglabātu veselīgu sirdi. Raksta apakšā ir iespēja pieteikties uz vebināru, vai arī uzreiz vari doties uz šo saiti un pieteikties.
SAS ir sarežģīta slimība, ko var ietekmēt ģenētisko un vides faktoru kombinācija. Lai gan ģenētikai ir liela nozīme, dzīvesveida izvēles, piemēram, nepareizs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte, smēķēšana un augsts stresa līmenis, var ievērojami palielināt saslimšanas ar SAS risku. Arī tādas saslimšanas kā hipertensija, diabēts un augsts holesterīna līmenis var veicināt SAS attīstību.
Lai efektīvi pārvaldītu un mazinātu sirds un asinsvadu risku, ir ļoti svarīgi to novērtēt. Regulāras pārbaudes pie veselības aprūpes sniedzēja var palīdzēt uzraudzīt jebkādas riska izmaiņas un veikt nepieciešamās korekcijas. Ir pieejami dažādi riska novērtēšanas rīki, piemēram, Framingemas riska rādītājs un ASCVD riska novērtēšanas rīks, kas palīdz noteikt individuālo SAS attīstības risku.
Būtiska sirds un asinsvadu riska samazināšanas sastāvdaļa ir dzīvesveida maiņa. Veselīgs uzturs, kurā ir maz pārstrādātu pārtikas produktu un daudz augļu un dārzeņu, var palīdzēt saglabāt sirds veselību. Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt sirds un asinsvadu slimību risku. Arī smēķēšanas atmešana un stresa mazināšana, izmantojot tādas metodes kā meditācija vai joga, var būtiski ietekmēt sirds un asinsvadu risku. Veicot šīs pārmaiņas, cilvēki var samazināt saslimšanas risku ar SAS un uzlabot vispārējo sirds veselību.
Lai samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku un uzlabotu vispārējo sirds veselību, ļoti svarīga ir agrīna iejaukšanās un ilgtermiņa sirds un asinsvadu riska pārvaldība. Veicot dzīvesveida izmaiņas un izmantojot medicīnisko ārstēšanu, cilvēki var samazināt saslimšanas risku ar SAS. Lai nodrošinātu nepārtrauktu sirds veselību, ir svarīgi šīs izmaiņas uzturēt ilgāku laiku un regulāri uzraudzīt risku.
Video, ko gribu apskatīt:
Holesterīns jau daudzus gadus ir bijis medicīnas sabiedrības uzmanības centrā un bieži tiek saistīts ar sirds slimībām. Tradicionālais holesterīna līmeņa noteikšanas tests var būt novecojis, un ir svarīgi izprast saistību starp holesterīna līmeni un sirds slimībām. Pastāv vispārpieņemts uzskats, ka paaugstināts holesterīna līmenis palielina sirds slimību risku, taču ne visi cilvēki ar paaugstinātu holesterīna līmeni ir apdraudēti. Holesterīna līmeni un holesterīna daļiņu lielumu var būtiski ietekmēt dzīvesveida faktori, piemēram, uzturs un fiziskās aktivitātes. Daudz ogļhidrātu saturošs uzturs, jo īpaši ar lielu daudzumu miltu un cukura, var izraisīt bīstamo mazo, blīvo ZBL daļiņu palielināšanos, kas biežāk izraisa plāksnīšu uzkrāšanos artērijās. Turklāt sirds slimību risku var palielināt arī vēdera tauki un insulīna rezistence.
Apkopums punktos:
- Video ir epizode no raidījuma “Ārsta aptieka” ar nosaukumu “Mājas izsaukums” ar Dr. Marku Haimanu un Dr. Elizabeti Bohamu.
- Tēma ir holesterīns un sirds slimības, kā arī patiesība par to cēloņiem.
- Dr. Boham ir funkcionālās medicīnas līdere, reģistrēta dietoloģe un vingrojumu fizioloģe.
- Dr. Haimens ir nobažījies par novecojušo holesterīna testu, ko parasti veic ārsti.
- Aptuveni 50 % cilvēku Amerikā un Eiropā ir paaugstināts holesterīna līmenis.
- Ne visiem cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni ir jāuztraucas vai jālieto medikamenti.
- Bažas par holesterīnu un sirds slimībām nav viennozīmīgas.
- Holesterīna testam vajadzētu būt modernākam un sniegt vairāk informācijas.
- ZBL daļiņu lielums ir vairāk satraucošs nekā holesterīna daudzums.
- Dzīvesveidam, īpaši uzturam, ir liela ietekme uz ZBL daļiņu izmēru.
- Uzturs, kas satur daudz miltu un cukura, var izraisīt bīstamu mazu, blīvu ZBL daļiņu veidošanos.
- Cilvēkiem ar metabolisko sindromu un rezistenci pret insulīnu ir vairāk bīstamu ZBL daļiņu.
- Vēdera tauki ir insulīna rezistences pazīme, kas palielina iekaisumu organismā.
- Svara samazināšana ap vēderu ir svarīga, lai mazinātu iekaisumu un sirds slimību risku.
- Iekaisuma marķierus organismā var samazināt, mainot dzīvesveidu, tostarp diētu.
- Uzturā jākoncentrējas uz miltu un cukura samazināšanu un veselīgo tauku, šķiedrvielu un olbaltumvielu palielināšanu.
- Sporta vingrinājumi ir svarīgi iekaisuma mazināšanai un sirds veselības veicināšanai.
- Arī hronisks stress ir viens no sirds slimību faktoriem, un tas ir jārisina.
- Sadarbība ar funkcionālās medicīnas speciālistu var palīdzēt cilvēkiem izprast un novērst sirds slimību risku.
Video, ko gribu apskatīt:
Dr. Marks Haimens ir ārsts, kurš uzsver veselīga dzīvesveida nozīmi sirds slimību riska mazināšanā. Viņš apgalvo, ka tipiskais holesterīna līmeņa noteikšanas tests asinīs ir novecojis un neņem vērā holesterīna kvalitāti, kas ir daudz svarīgāka par tā daudzumu. Dr. Haimens iesaka uzturā lietot pilnvērtīgu, neapstrādātu pārtiku, kurā ir daudz pilnvērtīgu, neapstrādātu pārtikas produktu, tostarp labu tauku, piemēram, avokado un olīveļļas, augstas kvalitātes olbaltumvielu, piemēram, no zāli saturošu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu, kā arī maz cukura un daudz šķiedrvielu. Viņš uzsver arī fizisko aktivitāšu, miega un pareizu uztura bagātinātāju lietošanas nozīmi. Dr. Haimens ir piesardzīgs attiecībā uz statīnu lietošanu, kurus parasti izraksta holesterīna līmeņa pazemināšanai, jo tie var izraisīt blakusparādības, piemēram, muskuļu bojājumus. Viņš uzskata, ka sirds slimību riska samazināšanas atslēga ir pievērsties vispārējai veselībai, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, nevis paļauties tikai uz holesterīna līmeni pazeminošiem medikamentiem.
Apkopojums punktos:
- Holesterīna līmeņa asinīs standarta tests ir novecojis, un tajā netiek pārbaudīts daļiņu skaits un izmērs, kas ir svarīgi sirds slimību riska rādītāji.
- Lai samazinātu sirds slimību risku, ir svarīgi ēst veselīgu uzturu, kurā ir daudz pilnvērtīgu, neapstrādātu pārtikas produktu, labu tauku (piemēram, avokado, neapstrādāta olīveļļa, treknas zivis) un šķiedrvielu.
- Sirds veselībai ir svarīgi arī fiziski vingrinājumi, tostarp 30 minūšu ilga ikdienas pastaiga un regulāri spēka treniņi.
- Labs miegs un miega higiēna ir ļoti svarīga sirds slimību riska samazināšanai.
- Arī uztura bagātinātāji, piemēram, multivitamīni, zivju eļļa un D vitamīns, var palīdzēt samazināt risku.
- Statīni nav labākais medikaments sirds slimību profilaksei, un dažiem cilvēkiem tie var izraisīt kaitīgas blakusparādības.
- Holesterīns nav slikts, bet gan aknās saražota taukvielu viela, kas ir nepieciešama dažādām organisma funkcijām.
- Piesātinātie tauki nav galvenais holesterīna līmeņa pazemināšanās cēlonis, bet gan uzturs ar augstu cukura līmeni.
- Svarīgi ir tas, kādus taukus lietojat uzturā, jo veselīgie tauki (piemēram, olīveļļa, avokado, rieksti un sēklas, zivju eļļa) ir labvēlīgi sirdij.
- Eiropā veikts pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuri lieto olīveļļu vai riekstus, ir mazāks sirds slimību risks nekā tiem, kuri ievēro diētu ar zemu tauku saturu.
- Liels cukura patēriņš var izraisīt neparastu holesterīna līmeni, kā rezultātā veidojas mazas blīvas un bīstamas holesterīna daļiņas.
- Holesterīna līmeni var ietekmēt arī ģenētika, un dažiem cilvēkiem var būt nopietnākas problēmas.
- Labākais veids, kā uzlabot holesterīna līmeni, ir ievērot veselīgu dzīvesveidu, tostarp veselīgu uzturu, fiziskās aktivitātes, labu miegu un uztura bagātinātājus.
- Medikamentiem vajadzētu būt pēdējam līdzeklim, un jo īpaši statīni var izraisīt mitohondriju bojājumus un muskuļu bojājumus.
- Ir svarīgi izprast holesterīna līmeni un dažādus faktorus, kas to ietekmē, tostarp uzturu, fiziskās aktivitātes, miegu, uztura bagātinātājus un ģenētiku.
Video, ko gribu apskatīt:
Dr. Stenlijs Hazens ir vadošais Klīvlendas klīnikas zinātnieks un profilaktiskais kardiologs. Viņš ir izdarījis nozīmīgu atklājumu, kas saista zarnu baktērijas un sirds slimības. Hazens skaidro, ka zarnu mikrobioms, ko veido resnās zarnas mikrobi, būtiski ietekmē cilvēka veselību, jo lielu daļu no mūsu apēstā ēdiena mikrobi neuzsūc un tā vietā to izmanto mikrobi. Viņš atklāja, ka savienojums, ko sauc par TMAO un ko ražo zarnu baktērijas, ja cilvēks uzturā lieto daudz sarkanās gaļas, var palielināt sirds slimību risku. TMAO tieši mijiedarbojas ar trombocītiem un padara tos vairāk tendētus uz recēšanu, kas var palielināt sirdslēkmju, insulta un nāves risku. Hazena pētījumā tika konstatēts, ka TMAO līmenis ir augstāks gaļas ēdājiem salīdzinājumā ar veģetāriešiem un vegāniem. Viņš arī atklāja, ka, ēdot gaļu, TMAO līmenis nesamazinājās, jo viņu zarnu baktērijas bija atšķirīgas un ražoja mazāk TMAO.
Viela, ko sauc par trimetilamīna N-oksīdu un kas rodas, organismam šķeļot sarkano gaļu, var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Agrāk eksperti uzskatīja, ka sarkanā gaļa palielina sirds slimību risku tikai tāpēc, ka tajā ir daudz piesātināto tauku. Taču šodien šī aina ir kļuvusi sarežģītāka, jo ir atklāts metabolīts – viela, kas rodas gremošanas un vielmaiņas laikā, – ko sauc par trimetilamīna N-oksīdu jeb TMAO. Saskaņā ar 11. jūnijā žurnālā JAMA publicēto ziņu rakstu trīs nesen veiktas analīzes liecina, ka augsts TMAO līmenis asinīs ir saistīts ar augstāku sirds un asinsvadu slimību un agrīnas nāves risku jebkura iemesla dēļ. Vienā no šiem pētījumiem pētnieki atklāja, ka cilvēkiem ar paaugstinātu TMAO līmeni asinīs var būt vairāk nekā divreiz lielāks sirdslēkmes, insulta vai citu nopietnu sirds un asinsvadu slimību risks salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem šis līmenis ir zemāks. Citos pētījumos ir konstatēta saistība starp augstu TMAO līmeni un sirds mazspēju un hroniskām nieru slimībām.
Video apkopjums punktos:
- Šis video ir no Dr. Marka Haimens (Dr. Mark Hyman) vadītās sērijas “Ārstu aptieka”.
- Viesis ir Dr. Stenlijs Hazens, vadošais zinātnieks un Klīvlendas klīnikas ārsts.
- Saruna ir par saikni starp zarnu baktērijām un sirds veselību.
- Hazenam ir doktora grāds biofizikālajā ķīmijā un molekulārajā bioloģijā, un viņš ir publicējis vairāk nekā 400 recenzētu pētījumu.
- Viņš ir Sirds un asinsvadu institūta Preventīvās kardioloģijas un rehabilitācijas nodaļas līdzpriekšsēdētājs un Šūnu un molekulārās medicīnas nodaļas vadītājs.
- Hazens 2014. gadā izdarīja nozīmīgu atklājumu par zarnu baktēriju ietekmi uz sirds veselību.
- Pārtika ir mūsu lielākā vides iedarbība, un zarnu mikrobioms ietekmē to, kā tā tiek pārstrādāta organismā.
- Daļa no mūsu uzņemtajām kalorijām netiek absorbēta, un tās izmanto zarnu mikrobi.
- Zarnu mikrobioms ietekmē metabolītu un olbaltumvielu ražošanu, kas uzsūcas asinsritē.
- Pēdējo simts gadu laikā novērotais sirds slimību uzplaukums ir saistīts ar izmaiņām zarnu baktērijās.
- Tradicionālais uzskats, ka svars ir atkarīgs tikai no uzņemto un izvadīto kaloriju daudzuma, ir novecojis.
- Zarnas un sirds ir savstarpēji saistītas, kā Hazens atklāja, pētot infarkta riska ķīmiskos signālus.
- Holīns un karnitīns, divas uzturvielas, kas atrodamas sarkanajā gaļā, var palielināt sirds slimību risku.
- Augsts TMAO līmenis, kas ir zarnu baktēriju radīts savienojums, palielina sirdslēkmes, insulta un nāves risku.
- TMAO tieši ietekmē trombocītus un padara tos vairāk tendētus uz recēšanu.
- Saistība starp TMAO un sirds slimībām tika novērota populācijas pētījumos ar tūkstošiem dalībnieku.
- TMAO līmenis bija augstāks gaļas ēdājiem salīdzinājumā ar vegāniem.
- Ar augiem bagāts uzturs var veicināt veselīgāku zarnu baktēriju veidošanos un zemāku TMAO līmeni.
- Hazena pētījums liecina, ka izmaiņas zarnu baktērijās var izraisīt izmaiņas sirds veselībā.
- Zarnu mikrobioms ir galvenais faktors, kas nosaka sirds slimību risku.
- Zarnu mikrobiomu var mainīt, mainot uzturu.
- Sarkanās gaļas lietošana uzturā var palielināt sirds slimību risku, radot TMAO.
- Priekšstats, ka svars ir atkarīgs no uzņemto un izvadīto kaloriju daudzuma, ir novecojusi koncepcija.
- Zarnas un sirds ir savstarpēji saistītas, un zarnu mikrobioma nozīme ir būtiska, lai noteiktu sirds veselību.
- Hazena pētījumi liecina, ka ar augiem bagāts uzturs var veicināt veselīgāku zarnu baktēriju veidošanos un samazināt sirds slimību risku.
- Karnitīns un holīns, kas atrodami sarkanajā gaļā, var palielināt TMAO veidošanos zarnās.
- Augsts TMAO līmenis palielina sirdslēkmes, insulta un nāves risku.
- Zarnu mikrobiomu var mainīt, lai novērstu sirds slimības.
- Hazena atklājums uzsver zarnu baktēriju nozīmi sirds veselībā.
- Uzmanības pievēršana zarnu veselībai ar uztura palīdzību var novērst sirds slimības un uzlabot vispārējo veselību.
Video, ko gribu apskatīt:
Dr. Emerans Maijers un Dr. Marks Haimens apspriež pašreizējo sabiedrības veselības krīzi, ko rada hroniskas slimības, tostarp sirds un asinsvadu slimības, diabēts, metaboliskais sindroms, autoimūnās slimības, vēzis, neirodeģeneratīvas smadzeņu slimības un garastāvokļa traucējumi. Viņi šo epidēmiju skaidro ar izmaiņām uzturā, jo īpaši ar standarta amerikāņu diētu (SAD), kurā ir daudz pārstrādātu un iekaisumus izraisošu pārtikas produktu. Abi ārsti ir vienisprātis, ka tas, visticamāk, ir visu šo slimību kopsaucējs, taču atzīst, ka nozīme ir arī citiem faktoriem, piemēram, piesārņojumam un stresam. Viņi uzskata, ka tā ir globāla problēma, kas ir saistīta ar iekaisīgu uzturu un slimībām, kuru skaits pieaug. Viņi apspriež jaunās paradigmas maiņu medicīnā un zinātnē, kas pazīstama kā sistēmu bioloģija jeb funkcionālā medicīna, kuras uzmanības centrā ir izpratne par to, ka organisms ir viens savstarpēji saistīts bioloģisko sistēmu tīkls, kas pastāvīgi mainās, reaģējot uz dažādiem vides un dzīvesveida faktoriem, tostarp uzturu, fiziskām aktivitātēm, stresu un citiem faktoriem. Dr. Maijers stāsta par savu akadēmisko karjeru, tostarp par savu sākotnējo redukcionistisko pieeju jonu kanālu izpētei un apzināšanos, ka viņa klīniskā interese ir saistīta ar prāta un ķermeņa traucējumiem, kurus viņš nevarēja izskaidrot ar saviem fundamentālo zinātņu pētījumiem. Dr. Haimena grāmata “Zarnu un imūnsistēmas saikne: Kā izpratne par to, kāpēc mēs slimojam, var palīdzēt mums atgūt veselību” tiek minēta kā viena no svarīgākajām grāmatām, kas sarakstīta pēdējā laikā.
Video apkopojums punktos:
- Hronisku slimību epidēmija (sirds un asinsvadu slimības, diabēts, metaboliskais sindroms, autoimūnās slimības, vēzis, neirodeģeneratīvas smadzeņu slimības, garastāvokļa traucējumi, kognitīvi traucējumi).
- Īsāks veselības stāvoklis, neskatoties uz ilgāku mūžu
- COVID-19, kas ietekmē hroniski slimus, aptaukojušos un gados vecākus cilvēkus.
- Plaša mēroga sabiedrības veselības krīze
- Izmaiņas uzturā, jo īpaši SAD (Standard American Diet), kā galvenais faktors.
- Liela nozīme ir iekaisumam
- Hronisku slimību izplatība jaunākās vecuma grupās
- Līdzīgs process notiek visā pasaulē
- Citi faktori, piemēram, piesārņojums, mazāk kustību, vairāk stresa.
- Koncentrēšanās uz atsevišķu pieeju problēmām
- Paradigmas maiņa medicīnā un zinātnē.
- Tradicionālās medicīnas grūtības izprast tīkla medicīnu
- Ķermenis ir bioloģisko sistēmu tīklu tīkls
- Dinamiskas izmaiņas reālajā laikā, reaģējot uz uzturu, aktivitāti, fiziskām aktivitātēm, stresu, miegu, uzturu, vides toksīniem.
- Zarnas, imūnsistēma un smadzenes ir savstarpēji saistītas.
- Visām hroniskajām slimībām kopīgs saucējs ir iekaisums.
- Sistēmu bioloģija/tīkla medicīna/funkcionālā medicīna
- Autora akadēmiskā karjera sākās ar redukcionistisku pieeju jonu kanālu izpētei.
- Klīniskā interese par prāta un ķermeņa traucējumiem
- Fundamentālā zinātne nespēja izskaidrot to, kas bija vērojams pacientiem
- Integratīvākā veidā pētīja modeļu sistēmas
- Eksperimenti ar dzīvniekiem bija daļa no fundamentālās zinātnes
- Laika gaitā attīstījās izpratne par sistēmu bioloģiju un tīklu medicīnu
- Sapratne, ka zarnas, imūnsistēma un smadzenes ir savstarpēji saistītas.
- Izpratne par to, kāpēc esam slimi, var palīdzēt atgūt veselību.
- Autora jaunā grāmata “Zarnu un imūnsistēmas saikne” (The Gut-Immune Connection)
- Viena no svarīgākajām grāmatām, kas sarakstīta pēdējo gadu laikā.
- Izpratne par zarnu un imūnsistēmas saikni
- Atgūt veselību, izprotot, kāpēc esam slimi
- Koncentrējieties uz uzturu, lai risinātu hronisko slimību epidēmijas problēmu.
Visbeidzot, sirds un asinsvadu slimības ir nopietna sabiedrības veselības problēma, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Lai efektīvi pārvaldītu un samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, ir būtiski izprast faktorus, kas veicina to attīstību, novērtēt personīgo risku, veikt pozitīvas izmaiņas dzīvesveidā un meklēt medicīnisko palīdzību. Regulāras pārbaudes pie veselības aprūpes sniedzēja un riska novērtēšanas rīku izmantošana var palīdzēt uzraudzīt progresu un veikt nepieciešamās korekcijas.
Es ceru, ka šis raksts ir sniedzis vērtīgu informāciju par sirds un asinsvadu veselības nozīmi un pasākumiem, ko cilvēki var veikt, lai samazinātu saslimšanas risku ar SAS. Lai gūtu padziļinātu izpratni par šīm tēmām un personalizētus ieteikumus, aicinu Tevi pievienoties gaidāmajam vebināram. Es dalīšos ar apkopojumu un iespējamo risinājumu, atbildēšu uz jautājumiem un dalīšos labākajā praksē, kā saglabāt veselīgu sirdi. Reģistrējieties jau tagad, lai nodrošinātu savu vietu un spertu pirmo soli ceļā uz sirds un asinsvadu veselības uzlabošanu!