Daudzi grib skaidrību, enerģiju, izrāvienu. Bet tikai daži saprot, ka šie resursi nesākas ārpusē – tie sākas iekšā. Manā ceļā jau vairāk nekā 10 gadus viss sākas ar elpošanu, turpinās aukstumā, ienāk biznesā un iet vēl dziļāk – līdz pat darbam ar zemapziņu.
Šeit ir četras tēmas, kas ārēji var šķist atšķirīgas, bet iekšēji ir cieši saistītas. Un visām pamatā ir viena lieta – attīstība caur diskomfortu.
Elpošana: poga, kas pārslēdz nervu sistēmu
Elpa ir vairāk nekā fizioloģija. Tā ir pieeja sev. Cilvēki to ignorē, jo “elpot jau mēs visi mākam”. Bet tu nevari mainīt savu stāvokli, ja nezini, kā apzināti mainīt savu elpošanu.
Elpa rāda, kur esi saspringts. Tā palīdz izdzīvot stresu bez izdegšanas. Un tā ir mācību instruments – tu mācies būt klātesošs, kad viss grib bēgt.
Šis nav par teoriju. Tas ir par to brīdi, kad tev ir trauksme, bet tu atceries elpot. Par to, kad esi dusmīgs, bet izvēlies ne uzsprāgt. Tas ir spēks, kas nesākas ar muskuļiem – tas sākas ar apziņu.
Aukstums: brutāla skaidrība par sevi
Aukstums noņem fasādes. Tajā nevar tēlot. Nevar melot. Katru reizi, kad stāvu pie ledus vannas, es redzu, cik ļoti gribas atkāpties. Tas nav tikai fiziski nepatīkami – tas ir spogulis.
Tu iemācies palikt klāt sev – arī tad, kad ķermenis kliedz, kad prāts rausta. Tas audzina mugurkaulu. Ne tikai attiecībā uz aukstu ūdeni, bet uz dzīvi kopumā.
Jo cilvēks, kurš spēj elpot ledū, ir cilvēks, kurš spēj saglabāt mieru arī konflikta brīdī. Vai krīzē. Vai pārdošanā. Un tas maina spēles noteikumus.
Darbs ar zemapziņu: iepazīt ēnas pusi
Šis ir posms, kur lielākā daļa negrib iet. Jo vieglāk ir skriet maratonus, ielīst ledū, pārdot produktus, nekā paskatīties sev acīs. Bet bez šī punkta viss pārējais kļūst par stratēģiju, kas balstās uz bailēm.
Zemapziņā dzīvo viss – bērnības traumas, bailes no noraidījuma, uzvedības modeļi, kurus paši nesaprotam. Un, ja tu to nepazīsti, tad zemapziņa vada tevi, nevis tu viņu.
Šajā posmā tu sāc uzdot sev jautājumus:
- Kāpēc man vajag atzinību?
- Ko es slēpju aiz “esmu aizņemts”?
- Kādas bailes mani patiesībā bremzē?
Personīgā izaugsme sākas tur, kur tu sāc runāt ar savu ēnas pusi. Nevis lai viņu apspiestu, bet lai viņu iepazītu. Tikai tad tu kļūsti vesels. Spējīgs būt ne tikai efektīvs, bet arī brīvs.
Zinzino bizness: spogulis un treniņu laukums
Bizness cilvēkiem asociējas ar skaitļiem, struktūru, mērķiem. Bet patiesībā – tas ir personības treniņš. Tu redzi, cik ilgi spēsi noturēt fokusu. Cik daudz “nē” vari izturēt. Vai spēsi iet uz mērķi arī tad, kad ir nulle motivācijas.
Zinzino manā dzīvē ienāca nevis kā “produkts, ko tirgot”, bet kā sistēma, kas trenē manas vājās vietas.
- Bija jāmācās runāt skaidri.
- Bija jāmācās klausīties.
- Bija jāmācās pacelt klausuli, kad gribas izvairīties.
Un visvairāk – bija jāmācās noticēt sev. Jo bizness aug līdz ar tevi. Un ja tu iekšēji netici, ārēji arī nekas nekustēsies.
1. Komforts nogalina attīstību
Cilvēks dabiski meklē komfortu. Siltu gultu, vieglu dienu, ērtu darbu. Bet komforts ir arī tas, kas mūs tur uz vietas. Fiziski, emocionāli, arī finansiāli.
Kad pirmo reizi iegāju ledus ūdenī, ķermenis kliedza: “Nē!” Tāpat kā prāts kliedz, kad jāpaceļ klausule un jāzvana potenciālajam klientam. Tāpat kā tad, kad jānostājas uz skatuves vai jāuzsāk jauns bizness.
Discomforts ir vārti. Tieši tur sākas pārmaiņas. Tā ir zona, kurā mēs satiekam īsto sevi – ne to, kas sēž dīvānā, bet to, kurš elpo caur stresu, iziet cauri šaubām un pieaug.
2. Elpošana kā instruments, ne ezotērika
Daudzi joprojām domā, ka elpošana ir kaut kāds “hipiju pasākums”. Realitātē – tā ir bioķīmija, nevis joga. Elpošana ir poga, ar kuru var pārslēgt nervu sistēmu no “cīņas un bēgšanas” režīma uz mieru un fokusu.
Kad cilvēks iemācās kontrolēt elpu, viņš iemācās kontrolēt sevi. Tas attiecas gan uz fizisko stresu aukstā ūdenī, gan uz mentālo stresu biznesa sarunā.
Elpa ir pieejama vienmēr. Nevajag aprīkojumu, zāli vai īpašu vietu. Tikai disciplīnu.
3. Aukstums – brutāli godīgs spogulis
Aukstums nemelo. Tu nevari tēlot aukstā dušā. Tu nevari paslēpties ledus vannā. Tas parāda, kur esi vājš. Tas paceļ virspusē ego, bailes, kontroli.
Bet tas arī iemāca vienu no svarīgākajām prasmēm – elpot cauri diskomfortam. Un šī prasme nav tikai fiziska. Tā ir vajadzīga visur, kur dzīve iemet grūtības – attiecībās, biznesā, pārmaiņās.
Aukstums uzrāda raksturu. Tas nepiedod haosu galvā. Tajā brīdī, kad viss ķermenis grib izlekt ārā, tev ir izvēle – būt vergs impulsam vai kapteinis pār reakciju.
4. Zinzino – bizness kā personīgās izaugsmes katalizators
Zinzino daudziem no malas izskatās kā “kārtējais tīkls”. Bet, ja paskatās dziļāk, tas ir spogulis. Tas atspoguļo, kā tu komunicē, kā tu domā, cik tu esi konsekvents, vai spēji piecelties pēc “nē”.
Man Zinzino bija (un ir) iespēja trenēt tās pašas prasmes, ko elpošanā un aukstumā:
- Spēja būt klātesošam.
- Spēja ieturēt pauzi pirms reakcijas.
- Spēja pārvarēt iekšējo pretestību un darīt.
Bizness ir emocionāls sports. Un tajā uzvar tie, kuriem ir mindsets, nevis tikai tehniskās zināšanas.
5. Kaifs nav sākumā. Sākumā ir piepūle
Mēs dzīvojam laikmetā, kur cilvēki grib ātri. Ātru rezultātu, ātru efektu, ātru peļņu. Bet visa vērtīgā sakne ir piepūlē. Tajā, ka tu dari, kad negribas. Ej, kad baidies. Atkārto, kad esi noguris.
Kaifs nāk vēlāk. Gandarījums atnāk pēc tam, kad esi izgājis cauri. Un tas ir cits līmenis – dziļāks, stabilāks, nekā jebkura momentāna bauda.
Nav nekā īpaša, ko es daru. Es tikai daru pietiekami ilgi. Un tas ir tas, kas šķir tos, kuri maina dzīvi, no tiem, kuri tikai runā.
6. Tas nav visiem (un tas ir ok)
Šis ceļš – elpošana, aukstums, bizness, disciplīna – nav visiem. Un tā tam arī jābūt.
Ne visiem patiks diskomforts. Ne visi gribēs paskatīties acīs savām vājībām. Daudzi meklēs vieglāko ceļu. Un tas ir normāli. Bet tiem, kuri tomēr izvēlas iet – ceļš maksā atpakaļ ar procentiem.
Tu iegūsti ne tikai labāku ķermeni vai lielāku ienākumu. Tu iegūsti sevi. Tu iemācies, ka vari būt stabili stiprs. Nevis tikai tad, kad viss ir viegli, bet tieši tad, kad ir grūti.
7. Bez mentora būs lēnāk (un bieži – sāpīgāk)
Es pats šajā ceļā esmu jau 10+ gadus. Un es zinu, kā tas ir – mācīties uz savām kļūdām, vilkties cauri neziņai, meklēt virzienu.
Tāpēc es ticu mentoriem. Ne tāpēc, ka viņiem viss ir “pareizi”. Bet tāpēc, ka viņi jau ir gājuši pa ceļu. Viņi var palīdzēt ieraudzīt aklos punktus. Viņi neizdara darbu tavā vietā, bet viņi ieekonomē laiku. Un bieži – arī ciešanas.
Ja tu gribi būt labākais – vai tas būtu elpošanā, aukstuma treniņos, vai Zinzino biznesā – tev būs vajadzīgs cilvēks, kurš prasīs vairāk. Kurš pateiks, kad dari par maz. Un kurš atgādinās, ka tas viss nav par komfortu, bet par pārmaiņām.
Tas nav ceļš visiem (bet tiem, kuri iet – viss mainās)
Elpošana, aukstums, zemapziņa, bizness – tās nav metodes. Tās ir ieejas punkti. Ceļš pie sevis. Un šis ceļš nav gluds. Tas prasa piepūli, disciplīnu, pacietību. Tas uzmet tev sejā tavus trūkumus. Bet arī – tas dod spēku, kuru nevar nopirkt.
Un vissvarīgākais – tas iedod brīvību. Nevis tāpēc, ka viss ir viegli. Bet tāpēc, ka tu zini – tu vari tikt cauri jebkam.
Ja šis ceļš tevi sauc – klausies. Ja ne – turpini meklēt. Bet zini, ka visvērtīgākās lietas dzīvē slēpjas aiz diskomforta durvīm.
