Pasīvais bizness ir tēma, par kuru pēdējos gados runā aizvien vairāk. Daudzi sapņo par ienākumiem, kas ienāk arī tad, kad nestrādā aktīvi – piemēram, ceļo, pavada laiku ar ģimeni vai vienkārši dzīvo savā tempā. Taču ko patiesībā nozīmē “pasīvais bizness”? Un cik saprotama vai pieejama šī ideja ir cilvēkiem?
Lielākā daļa cilvēku domā, ka pasīvie ienākumi ir ātrs veids, kā tikt pie naudas bez īpašas piepūles. Bet realitāte ir cita – jebkura “pasīvā” sistēma sākumā prasa ieguldījumu. Ne vienmēr naudas ziņā – biežāk tieši laika, enerģijas un pacietības ziņā. Pasīvais bizness nav klikšķis, kas visu atrisina. Tas ir ceļš, kur sākumā jāstrādā aktīvi, lai vēlāk varētu baudīt rezultātu.
Mana pirmā praktiskā pieredze ar šo domāšanu saistīta ar darbu Zinzino uzņēmumā. Iesākumā tas bija kā eksperiments – vēlme saprast, kā darbojas tīklošanās modelis, kas balstās uz produktu lietošanu, dalīšanos ar rezultātiem un komandas veidošanu. Sākumā tas noteikti nebija “pasīvi”. Bija jāsaprot produkti, jārunā ar cilvēkiem, jāiemācās, kā uzbūvēt savu struktūru.
Laika gaitā, redzot, kā veidojas sistēma, kurā cilvēki, kurus esmu iepazīstinājis ar produktu un iespēju, paši turpina dalīties tālāk – tikai tad sākas tā saucamais “pasīvais posms”. Kad ienākumi turpina ienākt arī tad, kad neesi katru dienu iekšā darbībā. Ne jau tāpēc, ka tu neko nedari, bet tāpēc, ka esi kādā brīdī izdarījis pietiekami daudz un pareizi.
Ko cilvēki domā par šo modeli? Daži uzreiz noraida – viņiem asociācijas ar “piramīdām”, neizdošanos vai negatīvu pieredzi citur. Citiem tas šķiet aizraujoši – iespēja kļūt finansiāli brīvam, strādājot citādāk. Manuprāt, galvenā atšķirība ir izpratnē. Ja cilvēks redz Zinzino vai līdzīgu modeli kā ilgtermiņa iespēju, nevis ātru peļņas ceļu, tad arī attieksme mainās.
Pasīvais bizness nav visiem. Tas prasa konkrētu domāšanu, disciplīnu un uzticēšanos procesam. Bet man šī pieredze ar Zinzino ir devusi pirmo sapratni, kā pasīvais bizness patiešām var strādāt, un, galvenais – ka tas nav mīts, bet reāla iespēja tiem, kas gatavi sākt ar darbu, nevis ilūziju.
Lielākā daļa cilvēku domā, ka pasīvie ienākumi ir ātrs veids, kā tikt pie naudas bez īpašas piepūles. Bet realitāte ir cita – jebkura “pasīvā” sistēma sākumā prasa ieguldījumu. Ne vienmēr naudas ziņā – biežāk tieši laika, enerģijas un pacietības ziņā. Pasīvais bizness nav klikšķis, kas visu atrisina. Tas ir ceļš, kur sākumā jāstrādā aktīvi, lai vēlāk varētu baudīt rezultātu.
Mana pirmā praktiskā pieredze ar šo domāšanu saistīta ar darbu Zinzino uzņēmumā. Iesākumā tas bija kā eksperiments – vēlme saprast, kā darbojas tīklošanās modelis, kas balstās uz produktu lietošanu, dalīšanos ar rezultātiem un komandas veidošanu. Sākumā tas noteikti nebija “pasīvi”. Bija jāsaprot produkti, jārunā ar cilvēkiem, jāiemācās, kā uzbūvēt savu struktūru.
Laika gaitā, redzot, kā veidojas sistēma, kurā cilvēki, kurus esmu iepazīstinājis ar produktu un iespēju, paši turpina dalīties tālāk – tikai tad sākas tā saucamais “pasīvais posms”. Kad ienākumi turpina ienākt arī tad, kad neesi katru dienu iekšā darbībā. Ne jau tāpēc, ka tu neko nedari, bet tāpēc, ka esi kādā brīdī izdarījis pietiekami daudz un pareizi.
Ko cilvēki domā par šo modeli? Daži uzreiz noraida – viņiem asociācijas ar “piramīdām”, neizdošanos vai negatīvu pieredzi citur. Citiem tas šķiet aizraujoši – iespēja kļūt finansiāli brīvam, strādājot citādāk. Manuprāt, galvenā atšķirība ir izpratnē. Ja cilvēks redz Zinzino vai līdzīgu modeli kā ilgtermiņa iespēju, nevis ātru peļņas ceļu, tad arī attieksme mainās.
Pasīvais bizness nav visiem. Tas prasa konkrētu domāšanu, disciplīnu un uzticēšanos procesam. Bet man šī pieredze ar Zinzino ir devusi pirmo sapratni, kā pasīvais bizness patiešām var strādāt, un, galvenais – ka tas nav mīts, bet reāla iespēja tiem, kas gatavi sākt ar darbu, nevis ilūziju.
